ID kartes izmantošanai Saeimas vēlēšanās piedāvā ieviest elektronisku tiešsaistes Vēlētāju reģistru (3)

VARAM norāda, ka atbilstoši līdzšinējai vēlētāju reģistrācijas kārtībai vēlētājs nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja viņa rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte. Lai pilsonis ar eID karti varētu nobalsot, viņš izmanto īpaši izgatavotu vēlētāja apliecību, kas vēlētājam jāsaņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, radot papildu administratīvo slogu.

VARAM konceptuālajā ziņojumā piedāvā trīs iespējamos risinājuma variantus.

Pirmais risinājums paredz, ka eID karšu izmantošana Saeimas vēlēšanās tiek īstenota, ieviešot elektronisku tiešsaistes Vēlētāju reģistru, kurā tiek izdarīta atzīme par personas dalību vēlēšanās, līdz ar to arī atbilstoša, vienota un droša tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu.

Saskaņā ar otro risinājumu vēlētāju uzskaitei vēlēšanās tiek lietoti iepriekš izveidoti vēlētāju saraksti, līdz ar ko vēlētājs ir reģistrēts balsošanai noteiktā vēlēšanu iecirknī. Izmantojot vēlētāju datu apmaiņas lietojumprogrammu un saziņu starp vēlēšanu iecirkņiem pieprasījuma un atbildes formā, ir iespējama iecirkņa maiņa.

Trešais risinājums paredz līdzšinējās vēlēšanu kārtības saglabāšanu, mainot tikai vēlētāja apliecības saņemšanas kārtību. Proti, apliecība vēlētājam, kura rīcībā nav derīgas pases, bet ir eID karte, tiek nosūtīta ierakstītā vēstulē uz deklarētās dzīvesvietas adresi.

VARAM priekšlikums ir atbalstīt pirmo risinājumu, ieviešot elektronisku tiešsaistes Vēlētāju reģistru, tā īstenošanai kā tehniskā nodrošinājuma risinājumu paredzot vēlēšanu iecirkņu nodrošināšanu ar attiecīgi konfigurētiem viedtālruņiem. Ministrija uzsver, ka līdz ar šī risinājuma izvēli tiek saglabāta līdzšinējā vēlēšanu kārtība, kas paredz iespēju brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni vēlēšanu dienā, turklāt tiek novērsts pastāvošais personu apliecinošo dokumentu lietošanas ierobežojums un nodrošināta iespēja balsot ar jebkuru derīgu personu apliecinošu dokumentu. 

Valdības sēdē apstiprināšanai sagatavotais lēmumprojekts paredz, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) finansējuma pieprasīšanai būs jāsagatavo un jāiesniedz attiecīgs starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikums.

Savukārt jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2022.gadā risinājuma īstenošanai Iekšlietu ministrijai 430 491 eiro un CVK 496 644 eiro apmērā plānots skatīt, apspriežot valsts budžetu 2021.gadam un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam".

Tāpat VARAM būs jāsagatavo grozījumu projekts Saeimas vēlēšanu likumā, bet Iekšlietu ministrijai - grozījumu projekts Vēlētāju reģistra likumā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars 2015.gadā aicināja 12.Saeimas deputātus atsākt iepriekšējā Saeimas sasaukumā aizsākto diskusiju par to, kā nodrošināt vēlētāju, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība, bet nav pases, iespējas piedalīties Saeimas vēlēšanās. Jau tolaik kā piemērotāku risinājumu Cimdars norādīja vēlētāju reģistra izmantošanu.

Arī pēc tam 2017.gadā Cimdars nosūtīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai vēstuli, kurā aicināja atsākt diskusiju par vēlētāju reģistrācijas kārtību Saeimas vēlēšanās.

No politiķiem kā viens no pamatojumiem vēlētāju reģistra neizmantošanai izskanējis, ka vairāk plusi ir iespējai cilvēkiem izvēlēties iecirkni, nevis būt piesaistītiem vienam iecirknim.