/nginx/o/2019/10/18/12666788t1h04f8.jpg)
Kāpēc pirmā tiesu instance Zolitūdes traģēdijā, kurā, sabrūkot veikalam, dzīvības zaudēja 54 cilvēki, par vainīgu atzina tikai vienu no deviņiem apsūdzētajiem - šis ir viens no biežākajiem jautājumiem, kas izskanēja pēc sprieduma pasludināšanas 18.februārī.
Kamēr nav pilnā sprieduma, nav gan skaidrs, vai to ietekmēja apsūdzības, kurās tiesa saskatīja kļūdas, vai arī tiesas ieskatā arhitekta, būvnieka un uzraugošo iestāžu kompetencē tiešām neietilpa šāda atbildība.
Taču aicinājums uzsākt kriminālprocesu par galvenā būvnieka – “Re&Re” apakšuzņēmēja - “Vikom Industry” lomu, ļauj secināt, ka vismaz vēl kāds notiesātais varēja būt.
Iepriekš “Vikom Industry” lieta tika izdalīta no pamatprocesa saistībā ar parakstu viltošanu. Lietu izdalīja, jo izmeklētāju ieskatā viltošanai nebija tieša sakara ar ēkas sagrūšanu. “de facto” rīcībā esošo izdalītās lietas materiāli gan liecina, ka bez šiem parakstiem būvi nemaz nevarētu nodot ekspluatācijā. Tomēr prokuratūrā joprojām pastāv uz savu.
Lietas galvenais tiesnesis Erlens Ernstsons, jautāts vai tiesas blakus lēmumus nozīmē, ka tiesas ieskatā “Vikom Industry” darbībām tomēr varēja būt tieša ietekme uz notikušo, Latvijas Televīzijai atbildēja:
“Ja jau tiesa šādu blakus lēmumu ir pieņēmusi, tad acīmredzot tiesai tomēr radās viedoklis par šīs juridiskās personas pārkāpumiem arī šajā te kriminālprocesā.”
Nu jau likvidētais “Vikom Industry” bija “Re&Re” nolīgts uzņēmums, kura uzdevums bija metāla konstrukciju izgatavošana un montāža. Arī tai bija savs apakšuzņēmējs – “Monce”, vēlāka – “Monce V”, kuras pārstāvis Viktors Ivanovs savukārt bija faktiskais apakšuzņēmēja darbu vadītājs. Viņš izdalītajā procesā arī bija tas kurš saņēma sodu par parakstu viltošanu – nepilnus 2000 eiro, vienojoties par sodu bez tiesas.
Izmeklēšanas laikā V.Ivanovs pats atzina, ka parakstus darbu pieņemšanas aktos un būvniecības žurnālos, kur it kā parakstījies “Vikom Industry” pilnvarotais sertificēts būvdarbu vadītājs Andrejs Kuļešovs, patiesībā atstājis viņš - arī citu darbinieku klātbūtnē būvlaukumā. 2014.gada 7.februāra nopratināšanas protokolā atrodamas viņa teiktais:
“Es nezinu, vai viņi varēja zināt to, ka es viltoju A.Kuļešova parakstus, iespējams, ka viņi domāja, ka esmu A.Kuļešovs, kā arī iespējams, ka viņiem bija vienalga, kas es tāds esmu.”
Paraksti viltoti, jo A.Kuļešovam vienīgajam no ar uzņēmumu saistītājiem bijis šādai atbildībai vajadzīgais sertifikāts. V.Ivanova 2014.gada 11.februāra liecībā rakstītais liecina, ka par parakstu viltošanu tomēr varēja zināt arī “Vikom Industry” pārstāvis un par attiecīgo projektu atbildīgai Andrejs Šveics. “A.Šveics man arī pateica, ka tad, kad akti būs jāatdod darbu pieņemšanai, tajos būs nepieciešams A.Kuļešova paraksts. Viņš man tieši neteica, ka jāparakstās A.Kuļešova vietā, bet lika saprast, ka tā ir jādara, Es vairs neatceros sarunas detaļas, taču esmu pārliecināts, ka viņš zināja, ka A.Kuļešova parakstus aktos es esmu viltojis,” rakstīts protokolā.
Šai viltošanas epizodei pēc izmeklētāju domām nebija saistības ar pamatprocesu. Par pretējo jau no sākuma centās pārliecināt Ivara Sergeta pārstāvis tiesā Artūrs Zvejsalnieks, jo “Vikom Industry” gatavojusi detalizētos rasējumus kopnēm, kuru pārtrūkšana bija iemesls katastrofai.
“To, ka tieši “Vikom industry” izvēlējās konkrētās skrūves, kuras beigu baigās pārtrūka un kurām maucās uzgriežņi, jo neatbilda nevienām prasībām, to, ka viņi veica montāžu bez darbu veikšanas projekta,
bez attiecīgas projektu dokumentācijas, bez nekā, neredzēt, ka šis uzņēmums viltoja entos parastus visā būvniecības dokumentācijā, un šos faktus, kas bija acīmredzami, faktiski uzreiz izlasot lietu, prokuratūra vienkārši ignorēja,”sacīja A.Zvejsalnieks.
Paraktu viltošanā vainotais V.Ivanovs jau ir miris. Ar “Vikom Industry” agrāko īpašnieku Vladislavu Podgurski sazināties neizdevās. Savukārt Andrejs Šveics, sazvanīts pēc tiesas lēmuma, izēvelējās nerunāt, norādot: “Atvainojiet, es jums neko nekomentēšu.”
Ģenerālprokuratūrā gan no sava neatkāpjas. “Vikom Industry” pakāpumiem, par ko jau saņemts sods, ar ēkas sabrukšanu saistības nav.
“Mest visu vienā kaudzē un tad mēģināt no tā izvilkt kaut ko ārā, ir diezgan pārsteidzīgi. Tas pirmkārt.
Otrkārt, mēs nezinām šobrīd šo tiesas domu un motivāciju, kāpēc ir radies šis iespējamais blakus lēmums ar iespējamiem Vikom pārkāpumiem,” atzina prokurors Kaspars Cakuls.
Ja būs pamats, prokuratūra viennozīmīgi uzsākšot kriminālprocesu. Taču prokurori atgādina - kopņu detalizācija bija saskaņota ar Ivaru Sergetu, līdz ar to atbildīgais jebkura gadījumā ir I.Sergets. Turklāt neatbilstot patiesībai paustais, ka I.Sergets bija iecerējis vienlaidus kopnes, bet savienojumu jau vēlāk izdomājis tieši “Vikom Industry”. “Nekur dokumentācijā vienota kopne neparādās. A
rī tiesas sēdē bija konstatēts, ka pēc notikušā nobrukuma Sergets viltoja šo rasējumu un sūtīja vienam ekspertam viltotu rasējumu,” stāstīja prokurore Jekaterina Kušakova. Minēto ekspertu jau pēc nogruvuma bija piesaistījis arhitekta uzņēmums KUBS, lai veiktu ekspertīzi par iespējamiem nogruvuma iemesliem.
Uz to, ka sākumā bija vienlaidus kopne, gan uzstāj arī būvprojekta eksperts Andris Gulbis, kurš pārbaudīja sākotnējo Sergeta projektu un kuru tiesa attaisnoja tāpat kā parējos apsūdzētos.
Prokurori saka - spriedumu noteikti pārsūdzēs. Viņi joprojām arī paliek pie sava, ka Ivars Sergets nevar būt vienīgais atbildīgais, jo būvniecības procesā ir savstarpēji izrietošu atbildību ķēde. Un tajā sava atbildība ir jāuzņemas gan arhitektam, gan ģenerāluzņēmējam un būvvaldei. Tā laika būvniecības regulējums tiešām neesot bijis ļoti skaidru atrunu, kurš par ko atbild, un pienākumi nav skaidri izdalīti, bet pienākumu loks kā tāds - bijis. Prokuratūrā arī atzīst – ja tiesas motivētajā spriedumā tiešām būs pamatotas kļūdas apsūdzībās, otrajā instancē labojumi vēl ir iespējami. Tomēr par to esot pāragri runāt.