LLU saņem 19.gadsimta sākumā radīto Francijas karaļa Luija XVIII portretu (3)

Glezna, kas turpmāk tiks izvietota LLU Jelgavas pils muzejā, ir viena no Fransuā Žerāra portreta atkārtojumiem, kas tapis pēc 1814.gada.

LLU skaidroja, ka pirmo reizi nākamais Francijas karalis Luijs XVIII, Jelgavā ieradās 1798.gada 20.martā, kad Lielās franču revolūcijas laikā 23 gadus bija spiests pavadīt emigrācijā. Toreizējais Krievijas imperators Pāvils I viņam piešķīra dzīvošanai Jelgavas pili, kurā līdz ar karali apmetās 200 personas - emigrējušais ministru kabinets, galms, gvarde un apkalpotāji. Jelgavā nākamais karalis uzturējās līdz 1801.gada janvārim. 

Vēlāk viņš ar nākamā Krievijas imperatora Aleksandra I atbalstu atgriezās Jelgavā 1805.gadā un uzturējās pilī līdz 1807.gadam. Revolūcijas dēļ viņš nejutās drošs par savām izredzēm mantot troni un tolaik sevi dēvēja par Lilles grāfu. Tikai 1814.gadā Luijs XVIII kopā ar sabiedroto karaspēku, ko vadīja Aleksandrs I, iegāja Parīzē un ieguva Francijas troni. 

Godinot šos Latvijas un Francijas karaliskās ģimenes kopīgos vēstures notikumus, Burbonu karaliskās dinastijas institūts nolēmis Jelgavas pilij uzdāvināt Francijas karaļa Luija XVIII portretu, kas tapis pēc 1814.gada un ir viens no Fransuā Žerāra portreta atkārtojumiem.

Dāvinājumu Parīzē Jelgavas pils muzeja vadītājai Gintai Linītei pasniedza institūta ģenerālsekretārs Lorāns de la Rosjērs, klātesot Latvijas vēstniekam Francijā Imantam Lieģim un citiem viesiem. Pasākums norisinājās konferences "Kultūra, arhitektūra un tūrisms" laikā, ko organizēja Baltijas Arhitektūras centrs.

Jelgavas pils telpās glezna plašākai apskatei tiks izstādīta 16.maijā, kad Muzeju naktī plānota arī mākslas vēsturnieka Imanta Lancmaņa lekcija "Versaļa Jelgavā. Francijas karaļa Luija XVIII uzturēšanās Kurzemē."