Lielākās bažas situācija ar gaisa piesārņojumu rada Āzijas dienvidu daļā – 27 no 30 pasaules pilsētām ar lielāko gaisa piesārņojumu atrodas Indijā, Pakistānā un Bangladešā.
Tikmēr tikai sešas no kopumā pētījumā iekļautajām 355 Dienvidāzijas, Dienvidaustrumāzijas un Tuvo Austrumu pilsētām atbilst PVO vadlīnijām gaisa kvalitātes ziņā.
Ziņojumā gan norādīts, ka situācija gaisa piesārņojuma ziņā daudzviet Dienvidāzijā uzlabojas.
Piemēram, Indijā gaisa piesārņojuma līmenis 2019.gadā samazinājās par 20%, uzlabojumus uzrādot 98% pilsētu, kurās veikti gaisa kvalitātes mērījumi.
Situācijas uzlabošanās galvenokārt tiek skaidrota ar labvēlīgākiem laikapstākļiem, ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos, kā arī centieniem piesārņojuma mazināšanā.
Pasaulē piesārņotākajā pilsētā Gāzijābādā vidējais gaisa kvalitātes indekss 2019.gadā veidoja 110,2 punktus. Salīdzinājumam, 2018. un 2017. gadā tas bija attiecīgi 135,2 un 144,6 punkti.
Kā norāda pētījuma autori, ir gūts skaidrs apliecinājums tam, ka klimata pārmaiņas var tiešā veidā ietekmēt ar gaisa piesārņojumu saistītos riskus.
Piemēram, biežāki meža ugunsgrēki un smilšu vētras ir klimata pārmaiņu sekas, kas negatīvi ietekmē arī gaisa kvalitāti.
Arī siltumnīcefektu izraisošās gāzes, kas ir nozīmīgs klimata pārmaiņu veicinātājs, ir būtisks gaisa piesārņotājs.
Problēmu vēl vairāk saasina straujā urbanizācija un industrializācija, kas vērojama daudzviet Dienvidaustrumāzijā.