Mūrniece par mediķu algu palielināšanu: Darbs notiek, gaidiet martu! (6)

"Darbs notiek," intervijā vairākkārt paziņoja Mūrniece. Viņa lielākās cerības palielināt mediķu atalgojumu saistīja ar mediķu atalgojuma modeļa pārskatīšanu.

Kas tieši varētu mainīties, Mūrniece gan neminēja, aicinot gaidīt marta izskaņu, kad Veselības ministrijas (VM) darbam šajā jomā vajadzētu būt pabeigtam. Politiķe vairākkārt uzsvēra, ka ir būtiski sagaidīt pirmos rezultātus, ko piedāvā mainīt VM un kam piekrīt mediķi. 

Kā ziņots, tiesībsargs Juris Jansons aicina Saeimu veikt grozījumus šā gada valsts budžetā un rast finansējumu, lai paaugstinātu veselības aprūpes darbinieku darba samaksu atbilstoši Saeimas pašas pieņemtajam Veselības aprūpes finansēšanas likumam, informēja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Viņa skaidroja, ka 2018.gada rudenī jaunievēlētā Saeima, apzinoties situācijas nopietnību, vienbalsīgi pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, dodot uzdevumu valdībai nākamo trīs gadu laikā mērķtiecīgi palielināt valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji par 20% gadā - 2019.gadā par 87 miljoniem eiro, 2020.gadā par 191 miljoniem eiro un 2021.gadā par 314 miljoniem eiro.

Lai izpildītu likumā ierakstīto, 2020.gada valsts budžetā bija nepieciešams papildu paredzēt 119 miljonus eiro, tomēr tā vietā valdība un likumdevējs lēma tikai par 60 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu.

Tiesībsarga biroja pārstāve uzsvēra, ka pieņemot šos grozījumus, Saeima sabiedrībai bija devusi skaidru un nepārprotamu apsolījumu paaugstināt veselības aprūpes darbinieku darba samaksu trīs gadu garumā konkrētā apmērā, tomēr līdz ar budžeta pieņemšanu pastāvošā tiesiskā skaidrība tika izjaukta.

"Saeimai, kā konstitucionālam varas orgānam, visupirms pašai ir pienākums likumdošanas procesā nodrošināt pamattiesību ievērošanu. Ja likumdevējs nerespektē likumus, kurus pats rada, tiek pārkāpts tiesiskuma princips," uzskata Tiesībsarga birojā.

Vērtējot likumdevēja rīcību, tiesībsargs ir konstatējis, ka, pieņemot 2020.gada valsts budžetu, ir pārkāpts tiesiskuma un ilgtspējas attīstības princips, līdz ar to tiesībsargs ir nosūtījis aicinājumu Saeimai līdz 2020.gada 1.jūnijam likumā "Par valsts budžetu 2020.gadam" veikt grozījumus un rast finansējumu pilnā apmērā veselības nozarei, lai varētu paaugstināt veselības aprūpes darbinieku darba samaksu atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likuma noteiktajam.

Siliņa atzīmēja, ka veselības joma ir viena no svarīgākajām valsts pamatvērtībām tautsaimniecības izaugsmē un attīstībā. Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvija jau gadiem saskaras ar veselības aprūpes darbaspēka trūkumu, kas rada draudus veselības aprūpes pieejamībai un nelabvēlīgi ietekmē veselības aprūpes kvalitāti.

Veselības aprūpes nozares uzdevums ir nodrošināt Latvijas sabiedrību ar augsti kvalificētu medicīnisko aprūpi, tomēr, ja nozarē nav cilvēkresursu, kas nodrošina medicīniskās palīdzības sniegšanu, tiek apdraudēta sabiedrības veselība un valsts ilgtspēja kopumā, pauda Tiesībsarga biroja pārstāve.

Jau ziņots, ka pērn Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

2018.gadā Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām šogad nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija "Viena diena bez ārstniecības personāla" nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā rīkoja akciju "Nolaid karogu, iededz sveci!" - no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.

Tāpat līdztekus protesta akcijai Centrālajā vēlēšanu komisijā tika iesniegts Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) ierosinājums rīkot parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu.