Kariņš nodokļu reformā vēlētos "neskart nevienu no lielajiem nodokļiem"

Kariņš intervijā telekanālam "TV3" stāstīja, ka līdzšinējās diskusijas par nodokļiem bijušas diezgan ilgas un spraigas. Tagad darbs ir apkopots un to iecerēts nodot sabiedrībai apspriešanai.

Taujāts, vai līdz ar pārmaiņām būtu iespējama darbaspēka nodokļu samazināšana, Kariņš noteica, ka tā "būtu laba lieta", tomēr esot jautājums, kādi šādām izmaiņām varētu būt kompensējoši mehānismi, lai nemazinās valsts budžeta ieņēmumi. Konkrētu redzējumu, kādas varētu būt šīs kompensējošās izmaiņas, Kariņš nesniedza.

Savukārt vaicāts, vai varētu tikt palielināts pievienotās vērtības nodoklis, Kariņš teica, ka viņa mērķis esot neskart nevienu no lielajiem nodokļiem.

Kariņš piebilda, ka politiķi vairāk skatās uz nodokļu izņēmumu režīmu mazināšanu.

Kā ziņots, Ministru kabinets 25.februārī pieņēma Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto ziņojumu par ieteikumiem Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai, atsevišķām ministrijām uzdodot līdz šā gada marta vidum sniegt analīzi par ziņojumā ietverto priekšlikumu fiskālo ietekmi.

FM izstrādātais informatīvais ziņojums satur valdības koalīciju veidojošo politisko partiju priekšlikumu apkopojumu Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai, kas ir apspriesti dažādos publiskos formātos. Valdības sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas ir iepazinušās ar šiem priekšlikumiem, bet vēl notiks tālākas diskusijas par tiem.

Valdība uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēt priekšlikumus dabas resursu nodokļa (DRN) likmju paaugstināšanai un DRN atbrīvojumu sašaurināšanai.

Satiksmes ministrijai tika uzdots izvērtēt priekšlikumu pārskatīt transportlīdzekļiem piemērojamos nodokļus un nodevas, kā arī izvērtēt priekšlikumu no 2021.gada piemērot nodokli tiem vieglajiem transportlīdzekļiem, kas tiek otrreiz reģistrēti Latvijā, un ir vecāki par pieciem gadiem.

Kultūras ministrijai (KM) būs jāizvērtē iespēja sašaurināt Autortiesību likumā noteikto regulējumu attiecībā uz darbiem, kurus var dēvēt par autortiesību objektiem, līdz ar to novēršot iespēju, ka nepamatoti tiek piemērots atvieglots nodokļu režīms.

KM būs arī jāizvērtē iespēja noteikt kultūras pakalpojumu sniedzējus, kuru sniegtajiem pakalpojumiem saglabājams atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), lai pārējiem kultūras pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem kultūras pakalpojumiem, kas minēti Pievienotās vērtības nodokļa likumā, tiktu piemērots PVN.

Labklājības ministrijai (LM) uzdots izvērtēt minimālās mēneša darba algas turpmāku regulāru pārskatīšanu, kā arī iespēju ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) minimālā apmērā.

LM arī uzdots izvērtēt nepieciešamību veikt izmaiņas kārtībā, kādā VSAOI veic pašnodarbinātas personas, kā arī jāizvērtē nepieciešamība veikt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā attiecībā uz 14% no veiktajām iemaksām, kas pašlaik tiek personificētas.

Šīm ministrijām izvērtējums jāveic līdz marta vidum.

Savukārt Tieslietu ministrijai (TM) uzdots līdz šā gada maijam informēt FM par provizoriskiem aprēķiniem attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļu (NĪN) reformas ietekmi uz pašvaldību kopējiem ieņēmumiem no NĪN 2022.gadā.

Kopumā FM ziņojumā par izmaiņām nodokļu sistēmā rosināts diskutēt par diviem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu. Pirmais scenārijs paredz paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN un solidaritātes nodoklis tiek saglabāti nemainīgi. Savukārt otrs scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot IIN likmes.

Ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.

Ņemot vērā iepriekš valdībā pieņemto lēmumu, paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.

Tāpat gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu.

Ziņojumā arī piedāvāti divi scenāriji minimālā VSAOI apmēra ieviešanas scenāriji. Pirmais scenārijs paredz, ka pie minimālās darba algas 430 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 150,89 eiro, bet otrajā scenārijā - pie minimālās darba algas 500 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 175,45 eiro mēnesī.

Ziņojumā arī rosināts sašaurināt autoratlīdzību saņēmēju loku, kā arī pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, kā arī uz trim gadiem iesaldēt naftas produktu akcīzes nodokļa likmes.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un vietējiem laikrakstiem.

FM norādīja, ka "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes" ir komplekss pasākumu kopums, kuru pamatmērķis ir valsts konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšana, kā arī ienākumu nevienlīdzības mazināšana, vienlaikus nodrošinot pietiekamus, paredzamus un kvalitatīvus nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību funkciju finansēšanai.

Atbilstoši valdības deklarācijai, FM līdz šā gada 31.maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Lai FM varētu sagatavot vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, atsevišķām ministrijām līdz šā gada marta vidum būs jāiesniedz izvērsta analīze un fiskālā ietekmes aprēķini par plānotajām izmaiņām nodokļos.