Virtuves lielais palīgs: kā izgudroja trauku mašīnu? (1)

Varētu domāt, ka trauku mašīnu pirmsākumi ir meklējami pagājušā gadsimta vidū, kad strauji attīstījās dažādas mājas tehnikas un ierīces, piemēram, ledusskapji, mikroviļņu krāsnis un putekļusūcēji. Tomēr ideja par trauku mašīnu radās jau Viktorijas laikā, un tās autore ir kāda politiķa sieva Džozefīne Kohrēna. 

Kohrēna dzīvoja greznu dzīvi - 1870. gados viņa ar vīru mitinājās Čikāgā, lepnā villā, kur sieviete regulāri rīkoja smalkas vakariņas un izklaidēja viesus. Tieši regulārie pasākumi bija iemesls, kādēļ sieviete bija spiesta izgudrot trauku mašīnu. 

Kādā rītā pēc balles Kohrēna ievēroja, ka viņas kalpotāji ir pavirši mazgājuši viņas servīzi no 1600. gadiem un tā rezultātā dārgie porcelāna izstrādājumi bija apdauzīti.

Tas nopietni sadusmoja sabiedrības dāmu, un viņa aizliedza kalpotājiem aiztikt viņas traukus, tādēļ pēc ballēm pati mazgāja traukus ar rokām. Kohrēna nevarēja ciest trauku mazgāšanu un sāka prātot par dažādiem risinājumiem, kas atvieglotu šo pienākumu. Tolaik jau bija izgudrots pirmais zāles pļāvējs un šujmašīna, tāpēc sieviete sāka domāt par autonomu iekārtu, kas nomazgātu traukus, vēsta portāls "Forgottens Newsmakers". 

Kohrēna devās uz bibliotēku, kur savāca idejas pirmās trauku mašīnas konceptam. Sieviete izstrādāja trauku mašīnu, kurā trauki bija izkārtoti uz speciāla turētāja un tos attīrīja ar ūdens smidzinātāju.

Izgudrojums darbojās nevainojami. Kohrēnas mērķis nebija gūt slavu ar patentētu produktu, taču liktenis sievieti piespieda sākt pelnīt ar trauku mašīnu. 

1883. gadā nomira Džozefīnes Kohrēnas vīrs, atstājot parādu jūgu un niecīgu mantojumu. Spiedīgie apstākļi lika sievietei sākt plānot dažādas opcijas, kā nopelnīt un uzturēt sevi un meitas, neatsakoties no lepnās dzīves. 

Kohrēnas uzlabotā trauku mašīna sastāvēja no atsevišķiem metāla režģa nodalījumiem krūzēm, šķīvjiem un apakštasītēm. Trauku mašīnas korpuss bija veidots no vara kastes, bet tās iekšpusē darbojās riņķis, kuru grieza ūdens spiediens, un izšļāca karstu ziepjūdeni. To savukārt speciāls motors pumpēja no boilera kastes apakšpusē. Jāteic, ka sievietei tajos laikos bija jo sevišķi grūti gūt atzinību - vairums vīriešu, tehniķu un zinātnieku noraidīja Kohrēnas izgudrojumu. Sieviete tikai 1886. gadā saņēma pirmo patentu - pēc ilgiem mēģinājumiem pierādīt sava izgudrojuma lietderību; Kohrēnai palīgā nāca mehāniķis Džordžs Buters, kas palīdzēja uzlabot pirmās trauku mašīnas dizainu un tehniskos risinājumus. 

Liels pārsteigumu Kohrēnai izrādījās tieši pircēju segments, kas iegādājās jaunizgudrotās trauku mašīnas.

Sieviete  trauku mašīnas sākotnēji bija radījusi mājsaimniecēm, tomēr pirmais pircējs bija Čikāgas Palmeras viesnīca, bet pēcāk šo tehnoloģiju iegādājās restorāni.

1890. gados Kohrēna atvēra savu pirmo trauku mašīnu ražotni. Drīz vien trauku mašīnas sāka masveidā iegādāties slimnīcas un universitātes, kurām īpaši svarīga bija mašīnas traukus dezinficējošā funkcija. Tikai pēc tam, teju pēc 10 gadiem tirgū, trauku mašīnas sāka iegādāties mājsaimniecības. 

Kad Džozefīne Kohrēna 1913. gadā nomira, neilgi pēc viņas nāves, 1916. gadā sievietes radīto uzņēmumu iegādājās virtuves tehnikas uzņēmums "Hobart", kas pēcāk pārtapa par mūsdienās zināmo "Kitchen Aid" un "Whirpool Coorporation". Kohrēna tiek uzskatīta par pirmās "Whirpool" trauku mašīnas izgudrotāju.