EK ziņojums par Latviju: ar ko Latvija var lepoties, bet pie kā vēl daudz jāstrādā? (13)

“Latvijā turpinās stabila ekonomikas attīstība – vērtējot vidējā termiņā, Latvijas produktivitātes pieaugums pārsniedz ES vidējo līmeni, ļaujot Latvijai tuvoties ES ekonomiski attīstītāko valstu ienākumu līmenim. Tomēr straujais ienākumu pieaugums nav bijis vienmērīgs - ienākumu nevienlīdzība Latvijā joprojām ir starp augstākajām ES. Pozitīvi, ka pēdējā gada laikā ir samazinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. Darba tirgū saglabājas pozitīvas tendences - zems bezdarba līmenis un stabils algu pieaugums,” komentē Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis.

Ziņojumā teikts, ka galvenās reformas virzās uz priekšu labi, taču joprojām ir problemātiski nodrošināt, lai izaugsme nāktu par labu visiem sabiedrības slāņiem. Lai gan tiek lēsts, ka investīcijas samazināsies, paredzams, ka Latvijas izaugsme saglabāsies stabila, pateicoties spēcīgam darba tirgum, kas veicinās privātā patēriņa pieaugumu. Publiskās finanses kopumā ir saglabājušās stabilas, samazinoties valsts parādam.

Tomēr joprojām saglabājas augsta nevienlīdzība un attālie reģioni atpaliek no Rīgas reģiona. Latvijas galvenie izaicinājumi nākamajās desmitgadēs būs ES vidējo rādītāju sasniegšana, ekonomikas dekarbonizācija un izaugsmes ieguvumu plašāka izplatīšana, vienlaikus risinot sarūkoša iedzīvotāju skaita problēmu.

IKP izaugsme gan ir kļuvusi mērenāka, jo samazinās investīcijas un eksports saskaras ar šķēršļiem ārējās vides pasliktināšanās dēļ. Pērn IKP pieaugums sasniedza 2,1%, norādot uz Eiropas Savienības (ES) fondu stimulēto investīciju pieplūduma beigām, kuru rezultātā IKP pieaugums pārsniedza 4% pēdējo divu gadu laikā. Raugoties nākotnē, tiek lēsts, ka izaugsme saglabāsies stabila – aptuveni 2,5% 2020. un 2021. gadā.

Darba tirgus rādītāji ir ļoti labi. Nodarbinātības līmenis turpināja palielināties, pateicoties darbaspēka sarukumam. Bezdarba līmenis no 7,4% 2018. gadā samazinājās līdz 6,4% pērn. Ilgstošie bezdarbnieki un jaunieši arī turpina gūt labumu no stabilā uzlabojuma darba tirgū, bet joprojām pastāv atšķirības reģionu un prasmju līmenī. Turpmākajos gados bezdarbs turpinās samazināties, galvenokārt tāpēc, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ darbaspēka piedāvājums turpinās sarukt.

Darbaspēka izmaksu pieaugums Latvijā pēdējo sešu gadu laikā ir bijis viens no straujākajiem ES valstu vidū. Tā galvenais cēlonis ir darbaspēka piedāvājuma samazināšanās, ko izraisa iedzīvotāju novecošanās un emigrācija. Darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējos gados ir ievērojami pārsniedzis ražīguma pieaugumu, raisot bažas par Latvijas izmaksu konkurētspēju. Latvijai gan ir izdevies palielināt savas eksporta tirgus daļas. Tā kā ir vērojams līdzsvars un kredītu pieaugums ir zems, pārkaršanas risks ir ierobežots. Ienākumu pieaugums var palīdzēt apturēt emigrāciju.

Latvijas ienākumi uz vienu iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājušies par 22%, un tā galvenais virzītājspēks bija ražīguma pieaugums. Tiesa, 2018.gadā tie bija tikai 69% no ES vidējā rādītāja, un ienākumu atšķirība ar ES joprojām ir spēcīgs emigrācijas virzītājspēks. Bažas par noturīgu konverģenci ar ES vidējo rādītāju joprojām rada Latvijas pieaugošās infrastruktūras izmaksas, ko izraisa iedzīvotāju skaita samazināšanās, vāji inovācijas rādītāji un nepietiekami ieguldījumi cilvēkkapitālā.

Ienākumu un iespēju nevienlīdzība joprojām ir ievērojama - to sadalījums Latvijā ir nevienlīdzīgāks nekā vidēji ES, un situācija 2018.gadā vēl pasliktinājās. Pārdalei, izmantojot nodokļus un sociālos pārvedumus, ir mazāka ietekme uz ienākumu nevienlīdzību nekā citās dalībvalstīs, jo sociālās aizsardzības sistēmas adekvātums un nodokļu sistēmas progresivitāte ir ierobežoti. Tas it īpaši attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, kas biežāk saskaras ar augstu nabadzības līmeni. Arī veselības aprūpes pieejamība ir sarežģītāka iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem, un izglītības kvalitāte joprojām ir nevienlīdzīga starp lielākām pilsētu un mazākām lauku skolām. Turklāt pastāv lielas reģionālās atšķirības ienākumu līmenī, un visnabadzīgākie reģioni saņem tikai aptuveni pusi no tā ienākumu līmeņa, ko saņem Rīgā.

Ierobežotais darbaspēka piedāvājums ir izraisījis kvalificētu darbinieku trūkumu. Arī mazkvalificēti darba ņēmēji ir mazāk pieprasīti un saskaras ar lielāku bezdarbu. Spēcīga izaugsme būvniecības nozarē piesaista daļu no mazkvalificētā un vidēji kvalificētā darbaspēka, savukārt kvalifikācijas celšanai un pieaugušo izglītībai bijusi maza ietekme uz prasmju neatbilstības mazināšanu. Jāņem vērā, ka darba iespējas ir koncentrētas pilsētu centros, savukārt darbaspēka mobilitāti no mazāk dinamiskiem rajoniem kavē cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamība un vāji attīstīti transporta savienojumi.

Darbaspēka un uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumi laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam tikai daļēji kompensējuši ieņēmumus palielinošos pasākumus. Tāpēc sagaidāms, šajā peridoā samazināsies gan valdības ieņēmumu, gan izdevumu īpatsvars IKP.

Ēnu ekonomikas apjoms ir samazinājies, bet joprojām ir liels salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Ēnu ekonomikas apmērs samazina valdības ieņēmumus un tās spēju tērēt, kā arī kropļo konkurenci un resursu sadali. Uzņēmumi, kas ir iesaistīti neoficiālā darbībā, neaug un pieķeršanas gadījumā ir gatavi slēgšanai. Bankas nevēlas izsniegt aizdevumus šādiem uzņēmumiem.

Latvija var palielināt savu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu, koncentrējot privātās un publiskās investīcijas inovācijā, cilvēkkapitālā un reģionālajā attīstībā. Latvijas vājākais punkts ir bijusi inovācija, kam nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā un citos nemateriālos aktīvos. Tāpat arī ir vajadzīgi ieguldījumi sociālās iekļautības un veselības aprūpes jomā, lai novērstu lielo nevienlīdzību un nevienmērīgu piekļuvi nodarbinātībai un sabiedriskajiem pakalpojumiem.

“Kopumā Latvija ir panākusi zināmu progresu 2019. gada rekomendāciju izpildē. Īpaši jāatzīmē ievērojamais progress, kas ir panākts finanšu sektora nostiprināšanā pret naudas atmazgāšanas riskiem,” norādīja Dombrovskis.

Zināms progress ir panākts turpmāk minētajās jomās: nodokļu ķīlis ir samazināts un tuvināts ES vidējam rādītājam; tiek veikti pasākumi, lai novērstu sociālo atstumtību, tomēr pabalstu adekvātums joprojām ir zems.

Šeit jārunā arī par valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu - Latvija ir sākusi teritoriālās pārvaldes reformu, lai uzlabotu pašvaldību pārvaldību. Tāpat turpinās centieni uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību. Taču paredzams, ka finansējums veselības aprūpei kā daļa no IKP 2020.gadā samazināsies. Negatīvi vērtējams, ka pasākumi, ar ko konsolidē resursus izglītībai, tai skaitā lielajam skolu tīklam, vienlaikus uzlabojot kvalitāti un efektivitāti, ir atlikti.

Latvijas sniegums attiecībā uz sociālo rezultātu pārskata rādītājiem, kas atbalsta Eiropas sociālo tiesību pīlāru, norāda uz vairākām nodarbinātības un sociālajām problēmām, kā arī uz dažiem pozitīviem rezultātiem. Latvijas darba tirgus rādītāji pēdējos gados ir bijuši stabili. Nodarbinātības līmenis ir sasniedzis vēsturiski augstu līmeni, un dzimumu nodarbinātības atšķirība ir viena no zemākajām ES. Tomēr joprojām pastāv nodarbinātības atšķirības starp reģioniem un prasmju līmeņiem.

Latvijas nodokļu ieņēmumu daļu IKP ir samazinājuši nodokļu samazināšanas pasākumi. Galvenie ieņēmumu avoti ir darbaspēka un patēriņa nodokļi, savukārt kapitāla nodokļu īpatsvars ir zems, un uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma to ir vēl vairāk samazinājusi. Īpašuma aplikšana ar nodokļiem joprojām ir balstīta uz novecojušām vērtībām, kas laika gaitā samazina ieņēmumus no īpašuma regulāras aplikšanas ar nodokļiem.

“Latvijas nodokļu ieņēmumi procentos no IKP ir vieni no zemākajiem ES un pēdējos gados ir samazinājušies, kas galvenokārt ir saistīts ar 2018. gada nodokļu reformas ietekmi. Diemžēl, zemie nodokļu ieņēmumi traucē veikt pietiekamus ieguldījumus aktuālo sociālo problēmu risināšanā – sociālā atbalsta sistēmas stiprināšanā un veselības aprūpē,” teica Dombrovskis.

Latvija ir samazinājusi riskantu naudas plūsmu caur savām bankām un pārveidojusi savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu. Ir veikti vairāki nozīmīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka valsts finanšu sistēma netiek izmantota nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Latvijai ir izdevies grozīt vairākus tiesību aktus, lai uzlabotu pārvaldību un precizētu galveno ieinteresēto personu pienākumus. Visbeidzot, ir stiprinātas galveno uzraudzības, finanšu ziņu vākšanas un tiesībaizsardzības iestāžu spējas.

Latvijas darba tirgus rādītāji kopumā ir pozitīvi, bet darbaspēka kvalifikācijas celšana ir vāja. Lai arī kopumā bezdarbs ir zems, mazāk kvalificēts darbaspēks, vecāka gadagājuma darba ņēmēji, etniskās minoritātes un lauku apvidos dzīvojošie aizvien saskaras ar lielāku bezdarbu. Viņu līdzdalība pieaugušo izglītībā un pasākumos, kas atvieglo atgriešanos darbā, ir zema. Digitālās prasmes arī ir zem ES vidējā rādītāja.

Latvijas izglītības sistēma labi darbojas pamatprasmju līmenī, bet tās efektivitātes uzlabošana un kvalitātes nodrošināšana visiem joprojām ir problemātiska. Valdība saskaras ar diviem uzdevumiem – racionalizēt lielo un neefektīvo skolu tīklu un atjaunot mācībspēkus, uzlabojot skolotāja profesijas pievilcību. Reformas šajās jomās vēl nav devušas vēlamos uzlabojumus. Valdība ir veikusi pasākumus, lai konsolidētu un uzlabotu augstāko izglītību, taču sistēma joprojām ir sadrumstalota un nav pietiekami konkurētspējīga starptautiskā līmenī.

Pasākumi, lai novērstu augsto nabadzības vai sociālās atstumtības risku, ir ierobežoti. Nabadzība ir izplatīta vecāka gadagājuma cilvēku, cilvēku ar invaliditāti un bezdarbnieku vidū. Nodokļu un pabalstu politikā laikposmā no 2008.līdz 2018.gadam veiktajām izmaiņām nebija lielas nozīmes. Minimālais ienākumu līmenis, minimālās pensijas un atbalsts personām ar invaliditāti ir palielinājies no 2020. gada, bet mazāk, nekā sākotnēji paredzēts. Tajā pašā laikā bezdarbnieka pabalsti ir samazināti. Turklāt pastāv nepilnības pašnodarbināto un nestandarta darba ņēmēju sociālajā aizsardzībā.

Zems publisko izdevumu līmenis veselības aprūpei un neveselīga dzīvesveida izvēle ir galvenie iemesli iedzīvotāju sliktajai veselībai. Uzsāktās reformas veselības aprūpes efektivitātei un kvalitātei joprojām ir agrīnā posmā. Veselības aprūpes darbaspēka trūkums, jo īpaši reģionos ārpus Rīgas un aprūpes nozarē kopumā, kavē piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un apdraud veselības aprūpes reformu īstenošanu.

Enerģijas patēriņa samazināšana transporta un mājokļu nozarē ir Latvijas galvenie klimata politikas uzdevumi. Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju ir vienas no zemākajām ES. Tomēr, lai sasniegtu savu 2030. gada mērķi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, tai būs jāpārvar pašreizējā enerģijas patēriņa pieauguma tendence transporta un mājokļu nozarē.

Šī gada ziņojumā pirmo reizi tiek padziļināti analizēti dalībvalstu galvenie klimata politikas izaicinājumi. Latvijas enerģijas ražošanas sektors jau šobrīd ir starp “zaļākajiem” ES. Taču, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, Latvijai būs jāpieliek lielākas pūles energoefektivitātes veicināšanā,” komentē Dombrovskis.

Latvija maz iegulda pētniecībā un inovācijā un saskaras ar pētnieku trūkumu. 2018.gadā Latvija pētniecībā un inovācijā ieguldīja 0,64% no IKP, kas bija viens no zemākajiem rādītājiem ES. Turklāt investīcijas ir ļoti atkarīgas no ES finansējuma un nav ievērojami palielinājušās vairāk nekā desmit gadus. Sistēmas ievērojamais nepietiekamais finansējums mazina tās efektivitāti un pievilcību pētniekiem, jo īpaši jaunajiem pētniekiem. Pozitīvi ir tas, ka Latvijā ir dinamiska jaunuzņēmumu kopiena, kas nedaudz uzlabo inovācijas rezultātus, ņemot vērā samērā vājos rezultātus citās jomās.

Latvija veic nozīmīgu administratīvo un teritoriālo reformu, kuras mērķis ir uzlabot pašvaldību darbību. Ir sākts darbs, lai 119 pašvaldības konsolidētu mazāk nekā 40 pašvaldībās. Reformas mērķis ir palielināt pašvaldību spēju veicināt attīstību un sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus. Lielākajām pašvaldībām būs jāveic ieguldījumi infrastruktūrā, lai nodrošinātu, ka kvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi ir pieejami iedzīvotājiem, kas dzīvo tālāk no jauno pašvaldību centriem.

Latvijā tiek uzlabota tiesu sistēmas kvalitāte, jo īpaši ieviešot vienotu sūdzību portālu un izlīdzinot darba slodzi. Tā arī sekmīgi virzās uz priekšu cīņā pret korupciju, par ko liecina korupcijas uztveres rādītāju pakāpeniska uzlabošanās un pastiprināta spēja izmeklēt korupciju, ieskaitot augsta profila lietas. Tomēr joprojām pastāv nepilnības attiecībā uz pretkorupcijas pasākumu īstenošanas pārraudzību.

“Vērtējot vairāku gadu griezumā, Latvija kopumā ir ievērojusi ES fiskālos noteikumus – budžeta deficīts saglabājas neliels un valsts parāda līmenis procentos no IKP pakāpeniski samazinās. Taču, ekonomikas izaugsmei palēninoties, pieaug fiskālie riski – ieņēmumu pieaugums vairs nav gaidāms tik straujš kā iepriekšējos gados un, negatīvu pavērsienu gadījumā, ieņēmumu prognozes var nepiepildīties. Tādēļ Latvijai ir būtiski saglabāt piesardzību budžeta plānošanā, stiprinot ekonomikas noturību pret iespējamiem nākotnes riskiem,” sacīja Dombrovskis.