Pastiprinātā banku kontrole 17% uzņēmumu likusi apsvērt iespēju atvērt kontu citā valstī (1)

Kaktiņš stāstīja par "SKDS" nesen veikto pētījumu, kurā skaidrota uzņēmēju un plašākas sabiedrības attieksme pret to, ko premjers Krišjānis Kariņš (JV) dēvē par finanšu sistēmas "kapitālo remontu". Aptaujā secināts, ka 17% uzņēmēju saistībā ar pastiprinātajām Latvijas banku klientu uzraudzības prasībām pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas.

Kopumā 28-29% uzņēmēju apgalvoja, ka pēdējā gada laikā viņi ir saskārušies reāliem apgrūtinājumiem. Puse aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka banku prasības ir pārspīlētas un nepamatotas. Apmēram katrs trešais uzskata, ka šīs jaunās banku prasības ir pat personas brīvību ierobežojošas, zināmā mērā cilvēkus pazemojošas.

Aptaujā uzņēmējiem ticis jautāts par cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un izplatību Latvijā. "Lielākā daļa sliecas piekrist tam, ka tas ir valsts reputācijas un prestiža jautājums, tas ir sabiedrības un valsts drošības jautājums un ka problēmu nenovēršana, to ignorējot, neko nedarot, kā tas izskatījās pagājušā gada rudenī, var negatīvi ietekmēt aizdevumu likmes gan valstij, gan uzņēmējiem, gan privātpersonām," skaidroja Kaktiņš.

Aptaujā secināts, ka aptuveni 42% uzņēmēju sliecas piekrist, ka finanšu sistēmas "kapitālais remonts" Latvijai nav tik daudz nepieciešamas kā Eiropas Savienībai un ASV. Tajā pašā laikā tikpat daudzi aptaujātie sliecas šādai tēzei nepiekrist. Savukārt uz piedāvāto apgalvojumu - "Tā ir problēma, kas izdomāta, lai ietekmētu Latviju", - redzams, ka tam piekrīt vairāk nekā 37% jeb katrs trešais uzskata, ka tā ir izdomāta problēma, kamēr mazliet vairāk, gandrīz puse, ir to, kas nepiekrīt šādai tēzei.

Aptaujā īpaši atlasītiem uzņēmējiem, kuri pēdējā gada laikā ņēmuši kredītus vai ar bankām slēguši līgumus par līzinga pakalpojumiem, tika jautāts, vai viņi piekrīt tēzēm, ka bankas izvirza aizvien augstākas prasības. Aptuveni 67% no tiem uzņēmējiem, kas ņēmuši aizdevumu, apgalvoja, ka prasības kļuvušas augstākas.

"Tas nozīmē, ka arvien grūtāk ir bankās aizņemties naudu. Kreditēšanas noteikumi kļuvuši daudz stingrāki nekā iepriekš - to atzīst gandrīz puse no tiem, kas ar to saskārušies. To, ka nekas nav mainījies pēdējā gada laikā, tātad kopš ir "kapitālais remonts", atzīst tikai apmēram katrs piektais. Tas nozīmē, ka četras piektdaļas uzņēmēju, kas ņem aizdevumu, ir pamanījuši pārmaiņas, kas vismaz no viņu skatu punkta nav bijušas uz labu," stāstīja Kaktiņš.

Uz jautājumu, vai pēdējā gada laikā uzņēmējs ir saskāries ar vēl kādām jaunām prasībām vai atteikumiem, vairāk nekā 23% apgalvojuši, ka apkalpojošā banka pieprasījusi sniegt informāciju par sadarbības partneriem - gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem.

Aptuveni 16% uzņēmēju sacījuši, ka apkalpojošā banka pieprasījusi iesniegt darījumu apstiprinošu dokumentāciju un/vai paskaidrojumus par veiktajām transakcijām. Tajā pašā laikā 4% sacīja, ka banka viņiem vispār atteikusi noteiktu darījumu veikšanu, bet mazliet vairāk par 3% - ka banka viņiem atteikusi atvērt kontu, kas jau ir lielāks darbības ierobežojums.

"17% uzņēmēju saka, ka saistībā ar pastiprinātajām Latvijas banku klientu uzraudzības prasībām pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. 17% no visiem Latvijas uzņēmējiem -, es teiktu, tas ir ļoti liels skaits, kas rāda, ka uzņēmēji arvien vairāk skatās, vai nav jāpārceļas kur citur. Labi, nav vēl teikts, ka viņi to izdarīs, taču no sākuma vienmēr ir doma un tikai tad darbība - te mēs redzam, ka 17% šo domu jau sākuši domāt, pirmo soli spēruši," atzina Kaktiņš.

Vērtējot aptaujas rezultātus, Kaktiņš secināja, ka aptuveni puse uzņēmēju un iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrībai dziļākajā būtībā no "kapitālā remonta" nav nekāda labuma. "Jā, ir arī tādi, kas tam nepiekrīt, bet tie paliek acīmredzamā mazākumā," piebilda "SKDS" direktors.