Vai Afganistānā beidzot iestāsies miers? (6)

Kāpēc «Taliban» tā arī nav izdevies galīgi sakaut?

Rajevs norāda, ka to var izskaidrot ar to, ka Afganistānā jebkāda kontrole pār jebkādām teritorijām ir ļoti nosacīta. Valstī esošie klanu vadītāji regulāri maina savu piederību vienai vai otrai karojošajai pusei. Savukārt šī piederība tiek izvēlēta, balstoties uz izdevīguma apstākļiem. Ja viņš redz kaut kādus kardinālus labumus, lai šodien darbotos valdības labā, bet rīt atkal pretējā pusē, kažoks tiks momentāni nomainīts.

Liela ietekme ir bijusi arī grupējuma piekļuvei opijam, kurš Afganistānā tiek audzēts lielos apjomos, lai tiktu pārdots pārējai pasaulei.

Šo opija audzēšanu ir jau vairākas reizes mēģināts ierobežot, taču ierobežojošie pasākumi nav nesuši augļus. Tas ir lētais veids, kā nodarbināt cilvēkus un kā gūt ienākumus. Rajevs gan norāda uz kādu viņam zināmu projektu, kura ietvaros zemniekiem ir ticis pateikts, ka tie opija vietā varēs audzēt gurķus. Tiem vienlaicīgi ir sniegtas iespējas izaudzētos produktus pārdot Kabulas tirgū. Tas toreiz esot iedarbojies.

Vai ASV un «Taliban» miera sarunas var izjaukt abās pusēs esošie kritiski noskaņotie grupējumi?

Rajevs norāda, ka lielos vilcienos miera līguma noslēgšana tomēr ir izdevīga abām pusēm. ASV ļoti vēlas šajā valstī samazināt savu karavīru skaitu noguruma dēļ, bet «Taliban» vienmēr ir vēlējusies panākt visu ārvalstu karavīru aiziešanu. Šajā gadījumā nedaudz zaudētāja ir ASV atbalstītā Afganistānas valdība, jo tai būs jāiztiek bez spēcīga Vašingtonas militāra atbalsta. Tomēr arī tā var no šī miera līguma iegūt, jo tiks mazāk uzskatīta par  ASV marioneti, palielinot atbalstu iedzīvotāju vidū. Atbildot uz jautājumu par to, kā «Taliban» reliģiski var pamatot darījumu slēgšanu ar savu ienaidnieku Nr.1, Rajevs uzskata, ka mullas noteikti atradīs, kā to visu pārdot. Turklāt talibiem arī nav jāsteidzas – tiem atšķirībā no Trampa nav decembrī jācīnās par pārvēlēšanu. Viņi Afganistānā atradīsies vēl ilgi pēc pašreizējā ASV prezidenta un tik un tā var potenciāli panākt savu.

Kādas ir garantijas, ka «​Taliban» pēc ASV aiziešanas vienkārši nepārņems varu?

Rajevs vērš uzmanību uz to, ka Afganistāna ir ļoti specifiska valsts, kurā pastāv spēcīga klanu sistēma. Turklāt šie klani ir karotspējīgi un prot nepieciešamības gadījumā ar «Taliban» tikt galā. Kā piemēru viņš min situāciju Nuristānas provincē, kur ASV vadītie spēki savulaik izveidoja militārus posteņus. Tas ļoti nepatika vietējiem klaniem, kuri vienojās ar «Taliban» un īstenoja pret ASV un sabiedroto pozīcijām ārkārtīgi smagus uzbrukumus. Savukārt brīdī, kad šie posteņi tika atvilkti, vietēji klani mēneša laikā «Taliban» patrieca un pārņēma varu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai miera līgumam būtu atbalsts no vietējo klanu puses, kuri varētu ļoti palīdzēt cīņā pret ASV nevēlamajiem spēkiem.

Vai «​Taliban» panākumi var iedrošināt citas teroristiskās kustības pasaulē?

Eksperts atbild lakoniski – «tas ir neizbēgami». Viņš norāda uz Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas (PLO) piemēru, kura ir spējusi laika gaitā leģitimizēties un pārveidoties (samazināt vardarbības izpausmi un iesaistīties politiskajā dialogā). Ar šādām grupām ir neizbēgami jārunā, jo otra opcija ir tās vienkārši iznīcināt. Tomēr šī opcija nav iespējama.

Mainīgā Afganistāna un mobilo sakaru tīkla stāsts

Rezerves pulkvedis saka, ka mūsdienu Afganistānas jaunatne vairs nav tā pati, kura bija pirms gadu desmitiem. Tā ir sākusi redzēt reālās priekšrocības no tā, ko civilizācija nes valsts attīstībai.

Viņš min piemēru, ka amerikāņi ir valstī uzstādījuši mobilo sakaru torņus, bet «Taliban» to ir pasludinājuši par sātana izpausmi un dažus uzspridzinājuši. Tomēr reakcija no cilvēku puses ir bijusi nosodoša – spridzinātājus atrada un tiem nogrieza galvu. Tagad Afganistānā darbojas mobilo sakaru tīkls un neviens pat neapspriež jautājumu par tā nepieciešamību. Mobilais telefons tagad līdzi pat ganiem, kuri iet kalnos ganīt aitas, saka Rajevs.

Mobilais tīkls arī nodrošina lielāku pieeju informācijai par notikumiem ārvalstīs. Gans var iet un darīt savu darbu, bet, skatoties paralēli telefonā, viņš var arī ko izlasīt un iemācīties. Savukārt viņa un citu cilvēku iegūtā informācija pēc tam var pāriet uz valsts līmeni un ietekmēt notikumus tur, norāda pieaicinātais eksperts.

Vai «Taliban» varētu izvēlēties runāt ar ASV atbalstīto Afganistānas valdību?

Atbildot uz šo jautājumu, Rajevs jau atkal norāda uz Afganistānā valdošajām kultūras īpatnībām. Šajā valstī dialoga izveidošana ir salīdzinoši ilgs process un sākumā ir nepieciešams satikties zemāka ranga politiķiem. Afganistānā sarunās ar vietējiem pārvaldītājiem lielākā daļa laika tiek pavadīta, apspriežot laikapstākļus, dabu, pasaules krīzi un citas nesaistītas lietas. Galvenais tikšanās iemesls tiek iztirzāts tikai pēdējās piecas minūtes. Tāpēc viņš neizslēdz, ka beigu beigās «Taliban» ar ASV atbalstīto valdību sarunāsies, taču tas noteikti nebūs nedz ātrs, nedz arī viegls process.

Vai Afganistānā beidzot iestāsies miers?

Eksperts ļoti cer, ka tā patiešām notiks. Afganistāna pati par sevi ir burvīga valsts ar burvīgu dabu un drosmīgiem, lepniem cilvēkiem. Tomēr karš to ir atstājis izpostītu. Tāpēc ir beidzot nepieciešama atelpa, lai cilvēki saprastu, ka miers ir par karu labāks. Savukārt miera laikā tad varētu pieaugt cilvēku labklājība un tie varētu sākt saprast, ka arī apkārtējā pasaule ir brīnišķīga. Līdz ar to pēc kādiem 100 gadiem Afganistāna varētu kļūt par pilntiesīgu starpvalstu sabiedrības locekli.