PKC: Sabiedrība vēlas labus pakalpojumus, bet nevēlas maksāt tiem atbilstošus nodokļus (8)

Vilks pastāstījis, ka NAP veidošanas gaitā veiktās sabiedriskās domas aptaujas liecinājušas, ka, no vienas puses, Latvijas sabiedrība vēlas sabiedriskos pakalpojumus - galvenokārt izglītību un veselības aprūpi - ziemeļvalstu līmenī un apjomā, taču, no otras puses, nevēlas maksāt to nodokļu apjomu, kas nepieciešams, lai tādus nodrošinātu.

"Nodokļu apjoma ziņā mēs esam tuvāki ASV modelim, kur liels īpatsvars ir maksas medicīnai un arī liela daļa izglītības tiek finansēta privāti," atzīmējis Vilks,

"abus mērķus - zemus nodokļus un liela apjoma sabiedriskos pakalpojumus - vienlaikus sasniegt nav iespējams.

Jaunā NAP veidošanas gaitā šī bija viena no karstākajām diskusiju tēmām."

NAP izstrādes gaitā veiktās aptaujas liecinājušas, ka Latvijas sabiedrībai sasāpējušākie jautājumi ir saistīti ar neapmierinātību ar nevienlīdzību - gan starp dažādām sabiedrības grupām, gan arī reģionāli. "Otrs skaidrs vēstījums, kas redzams, ir vēlme pēc ātras un taisnīgas tiesas un saprotamiem valsts pārvaldes lēmumiem. Trešais - izglītības un veselības aizsardzības kvalitāte un pieejamība," turpinājis Vilks.

"Vēl būtu jāpiebilst, ka sabiedrībā valda liela neticība savu paradumu maiņas nozīmīgumam, tā vēlas, lai vispirms mainās "viņi", un tikai pēc tam pārdomās, vai "mēs" tam sekosim.

Ņemot vērā, cik daudzi, piemēram, vides aizsardzības mērķi ir tieši saistīti ar sabiedrības paradumu maiņu, tas ir viens no problemātiskajiem faktoriem. Paradumu maiņai ir jābūt noteicošajam pārmaiņu spēkam, kas virza sabiedrību uz attīstību," piebildis PKC vadītājs.