Stagnācija vai klusa attīstība: kas patlaban notiek Skanstē? (4)

Kas attiecas uz citiem vērienīgiem projektiem, daži no tiem tiek “kustināti” palēnināti vai gaida jaunus investorus vai attīstītājus, vai arī finansējumu. Labs piemērs ir Laikmetīgās mākslas muzejs, kuru bija paredzēts pabeigt jau 2024. gadā, taču, visticamāk, šā projekta finišu izdosies sagaidīt vēlāk.

“Ideja par Laikmetīgās mākslas muzeja projektu Skanstē ir spēkā, neskatoties uz ļoti spiedīgiem apstākļiem,

proti, AB.LV un Borisa Tetereva aiziešanu mūžībā. Tomēr projektam ir izstrādāts būvprojekts līdz tehnisko rasējumu līmenim un atliek vien sākt būvēt. Taču šis projekts tiešā veidā būs atkarīgs no ABLV likvidācijas rezultāta,” skaidro Mārtiņš Vanags.

Tomēr starp iecerētajiem plāniem ir arī vairāki iesaldēti projekti. Viens no tiem ir futbola skola “Metta”, kuras īstenošanai ir nepieciešams Latvijas Futbola federācijas galvojums, taču šobrīd federācijā valda iekšējas domstarpības, kā rezultātā jaunie attīstības plāni ir apstājušies.

“Ideja par futbola skolu, kas atrodas Rīgas Hanzas vidusskolas pagalmā, paredz, ka stadionā tiktu izbūvētas tribīnes, tehniskās telpas jaunajiem futbolistiem un apkalpojošajam personālam, paliek spēkā,”

atklāj Vanags.

Tāpat ir apstājies medicīnas centra projekts – jaunā ārstniecības iestāde bija paredzēta blakus Arēnai Rīga, Mālpils un Skanstes ielu stūrī. Tomēr šā projekta investori bija nerezidenti, taču patlaban nerezidentu līdzekļus būtiski ierobežo Latvijas bankās, kas savukārt ir apturējis projekta tālāko virzību. Šobrīd projekta virzītāji meklē iespējas, kā projektu restartēt, – lokālplānojumā ir paredzēts tieši šāds projekts.

Skanstei savu tramvaju

Viens no lielākajiem skandāliem, kas skāra Skanstes rajonu ir tā dēvētais kapu tramvajs. Pēc ilgām diskusijām sabiedrībā šim projektam treknu punktu pielika Eiropas mēroga korupcijas skandāls Rīgas Satiksmē. Skandāla dēļ Centrālā finanšu līgumu aģentūra izlēma, ka ir apdraudēta iespēja šo projektu īstenot laikā, kas var būt veids, kā vietējās instances var ļaunprātīgi izmantot Eiropas Savienības līdzekļus.

“Vērojot, kāda attīstība Skanstē jau ir notikusi, ir plānota un ir attīstības stadijā, jauna transporta līnijas ieviešana šajā apkaimē ir neizbēgama.

Šeit nākotnē iedzīvotāju un darbinieku skaits palielināsies no 12 000 līdz 35 000 cilvēku,” stāsta Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags. “Tāda jauna rajona attīstību nav pareizi plānot, domājot, ka tur varēs piekļūt tikai ar automašīnu.” Skanstes attīstības aģentūras pārstāvis kā piemēru min Varšavas Mokotova rajonu, kas ir Skanstes analogs Polijā. Šeit pirms 15 gadiem tika diskutēts par jaunas metro līnijas izveidi, taču sabiedrībā tā izraisīja asas diskusijas un līnijas izveidi apturēja. “Šo gadu laikā rajons ir attīstījies – tas ir tāds, kāda Skanste būs pēc 10 gadiem, – te regulāri ir sastrēgumi, uz šo vietu nevar nokļūt ar sabiedrisko transportu un visi ir neapmierināti, vaino tos, kas neieviesa metro. Mums vajadzētu mācīties no šīs pieredzes un šo kļūdu nepieļaut,” atklāj Vanags.

Skanstes attīstības aģentūras pārstāvis min, ka Skanstes tramvaja projekts būtu jāatjauno vai jāveido kāda alternatīva transporta līnija, kas mazinātu potenciālos sastrēgumus rajona artērijā – Skanstes ielā. “Manuprāt, tramvajs var iet no Skanstes un kursēt līdz Miera ielai un kapu teritoriju neskart vispār. Ja varētu izveidot līniju, kas iet no Skanstes līdz Miera ielai, bet tālāk pieslēgtos jau eksistējošajai līnijai, turpinot ceļu līdz centram, tas būtu labs risinājums.

Kas dara bažīgus Skanstes attīstītājus, ir, vai Skanstē būtu pieejams mūsdienīgs sabiedriskais transports, kas neiestigtu sastrēgumos.

Šis ir jautājums, kuru mēs turpmāko divu līdz trīs gadu laikā vēlamies novest līdz kaut kādam rezultātam, proti, lēmumam,” skaidro Mārtiņš Vanags.

Kā Skanste attīstīsies?

Skanstes rajons ir ārkārtīgi neparasta teritorija Eiropas lielpilsētā – tā ir mazattīstīta teritorija pašā pilsētas centrā. Tā aizņem veselus 224 hektārus zemes, kas pilsētplānotājiem dod iespēju šo tukšo teritoriju pārvērst par modernu darījumu centru.

Skanste šobrīd ir sadalāma divās daļās – uz Valdemāra ielas pusi visa teritorija ir daļēji attīstīta, proti, šeit ir izbūvētas jaunas ielas, publiskā ārtelpa, dzīvokļu ēkas un inženiertīkli, otrpus Skanstes ielai teritorija līdz Ganību dambim ir attīstīta pieticīgi – šī teritorija ir jāattīsta tuvāko gadu laikā. Pirmais solis šīs puses attīstībā ir jaunas infrastruktūras izbūve. Otrais – jaunu ēku un centru izbūve. Tuvāk Ganību dambim taps jauna iela – Lapeņu iela, kur plānotas jaunas daudzdzīvokļu mājas ar 120 000 dzīvokļiem tuvāko piecu gadu laikā, ko attīsta investori no Somijas. Tāpat otrā Skanstes ielas pusē plānots Rīgas konferenču centrs un viesnīca, kā arī parks ar mūsdienīgu ūdens apsaimniekošanas sistēmu.

Kādreizējo padomju mazdārziņu teritorijā tiks radīts jauns dzīvojamais rajons, kurā arī atradīsies dāņu tipa mūsdienīgs lietusūdens rezervuārs un ūdenssaimniecības sistēma, kādu ierasts redzēt Ziemeļvalstu pilsētās.

Rajona malā tiks izraksts speciāls kanāls, kurā no ēkām un citiem objektiem satecēs liekais ūdens, tādējādi neveidojot peļķes uz ielām vai brauktuvēm. Tā tiks ietaupīta elektroenerģija, jo daļa ūdens nebūs jāpārsūknē pilsētas kanalizācijas sistēmās.

Kas attiecas uz Skanstes zaļo zonu – kopumā šajā rajonā taps veseli trīs parki. Viens no tiem jau ir pieejams sabiedrībai un atrodas blakus jaunajām “Merks” dzīvojamajām mājām, otrs iecerētais dārzs ir plānots Pulkveža Brieža un Hanzas ielu stūrī, netālu no jau esošā Hanzas perona un plānotā Laikmetīgā mākslas muzeja. Savukārt trešais parks plānots netālu no šobrīd esošās Luminor bankas ēkas – šeit arī atradīsies pašvaldības solītais dīķis ar strūklaku. Revitalizācijas projekts paredz, ka parku izveide sāksies jau šogad, un principā to ir iespējams pabeigt divu gadu laikā, līdz 2023. gadam.