Seši jelgavnieki Briselē piketēs par Jelgavas kā republikas nozīmes pilsētas saglabāšanu

Par piketa vietu izvēlēts tieši EP, jo Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti februāra vidū konstatēja demokrātijas pārkāpumus Latvijā administratīvi teritoriālās reformas procesā, aicinot Latvijas valdību un Saeimu atlikt reformu, līdz tiks nodrošinātas godīgas, efektīvas konsultācijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Piketa mērķis ir pievērst politiķu un sabiedrības uzmanību teritoriālās reformas plānam apvienot Jelgavu ar Jelgavas un Ozolnieku novadu. 

Lucis klāstīja, ka piketa dalībnieki nokļūšanu uz Briseli nodrošinās par saviem līdzekļiem.

Piketam varēs sekot līdzi tiešraidē jaunizveidotajā "Facebook" lapā "Saglabāsim Jelgavu kā republikas nozīmes pilsētu". Aģentūra LETA novēroja, ka lapa sociālajā tīklā tiek reklamēta par maksu, un Lucis pieļāva, ka reklamēšanu nodrošinājis kāds no piketa rīkotājiem un reformas pretiniekiem.

Piketam pieteiktais laiks ir divas stundas.

Jau ziņots, ka Jelgavas novada uzņēmēji sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākuši parakstu vākšanu pret pašvaldību apvienošanas plānu, kas paredz Jelgavu apvienot ar Jelgavas un Ozolnieku novadiem.

Viena no iniciatīvas autorēm - novada uzņēmēja Ināra Mālkalne - uzskata, ka reformas gaitā Jelgavas novadam, pilsētai un Ozolniekiem ir jāsaglabā savs pašreizējais statuss. Viņa piedalījusies arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, kad izskatīja jautājumu par novadu apvienošanu.

Iniciatīvas autori aicina abu novadu un pilsētas iedzīvotājus iesaistīties un nobalsot pret pašreizējo apvienošanas plānu. Uzņēmēji ir pārliecināti, ka pilsētai ir svarīgi augt kā republikas nozīmes pilsētai, bet novadam būtiski saņemt tiešas investīcijas lauku attīstībai. Apvienotā novadā, tik lielā teritorijā, būs daudz zaudējumu kā pilsētniekiem, tā lauciniekiem, tikai daudzi to vēl nesaprot un neaptver, uzskata uzņēmēji.

"Mēs nedrīkstam iznīcināt laukus. Un reformai ir jābūt ar vienlīdzīgiem nosacījumiem pret visām pilsētām un novadiem. Ja mūs nedzird Saeimas komisijas sēdē, tad aicinu iedzīvotājus savu viedokli paust ar parakstiem "Manabalss.lv"," skaidroja Mālkalne.

Tāpat vēstīts, ka pēc trīs stundu debatēm Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu apvienot Jelgavu ar abiem kaimiņu - Jelgavas un Ozolnieku - novadiem.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), aizstāvot pilsētas tiesības palikt kā atsevišķai administratīvi teritoriālajai vienībai, saglabājot valsts nozīmes statusu, klāstīja, ka pašlaik Jelgavai ir liela pārnovadu ietekme. Pilsēta esot kultūras, zināšanu, loģistikas centrs, universitātes pilsēta, nodrošina darba vietas iedzīvotājiem no kaimiņu un arī tālākiem novadiem.

Pilsētas mērs arī uzskata, ka, pilsētu apvienojot ar abiem kaimiņu novadiem, pārnovadu ietekme samazināsies. Turpretī palielināsies pašvaldības pakalpojumi izmaksas pilsētas iedzīvotājiem, samazināsies starptautiskā atpazīstamība, Eiropas Savienības fondu pieejamība, domā Rāviņš.

Neticību vairāku deputātu vidū izraisīja Rāviņa teiktais, ka dažādu pašvaldību informatīvo sistēmu salāgošana, pēc pašvaldības aplēsēm, varētu izmaksāt pat piecus miljonus eiro.

Pret visu trīs pašvaldību apvienošanu bija arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS). Viņš uzskata, ka vietvara spēj pildīt tai noteiktās funkcijas, turklāt, neskatoties uz lielo pagastu skaitu, visu teritoriju attīstība notiek vienmērīgi. Tieši nevienmērīga teritoriju attīstība, pēc Caunes paustā, ir viens no plānotās reformas draudiem.

Viņš arī salīdzināja vairākus novada rādītājus, piemēram, attīstības līmeņa indeksu, ieņēmumu apmēru uz vienu iedzīvotāju, ar pašvaldībām, kuras reformas neskars, uzsverot, ka vairākos aspektos Jelgavas novads pārspējot Līvānu vai Daugavpils novadus. Arī iedzīvotāju skaitu kritums novadā esot mazāks.

Pārmetumus reformai veltīja arī Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA). Viņš minēja vairākus kritērijus, kuros novads pārspējot Jelgavas novadu un pilsētu, aizstāvot Ozolnieku novada tiesības pastāvēt atsevišķi. Turklāt novads pēdējos piecos gados ne vienmēr ir saņēmis dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas apliecinot, ka novads var pastāvēt atsevišķi.

Viņš arī pauda šaubas, ka, apvienojot trīs pašvaldības, visiem skolēniem tiks nodrošinātas brīvpusdienas, kā tas pašlaik ir Ozolnieku novadā.

Savukārt parlamentāriete Regīna Ločmele-Luņova (S) pauda bažas, ka sociālajā jomā zaudētāji būs Jelgavas novada iedzīvotāji, jo novadā "sociālā pakete" esot labāka nekā pilsētā.

Viņa arī nespēja saprast, kāpēc Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij reformas gaitā plānots saglabāt atsevišķas pašvaldības statusu, bet Jelgavai tas ir liegts. Šādu lēmumu viņa sauca par politisku.

Savukārt Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) aicināja kolēģus neapvienot pašvaldības, jo Jelgava esot visa reģiona dzinējspēks. Viņš arī solīja, ka aicinās iedzīvotājus demokrātiskā veidā, rīkojot protesta akcijas, paust savu viedokli pret pašvaldību apvienošanu. Protesti varētu būt lielāki nekā iepriekš Saulkrastos notikušie, prognozēja deputāts.

Emocionāla komisijas sēdē izvērtās Jelgavas novada iedzīvotājas, zemnieces Mālkalnes uzruna. Viņa aicināja deputātus domāt par iedzīvotājiem un, pirms lemt, atbraukt uz novadu.

Diskusiju noslēgumā deputātu vairākums nobalsoja pret visu trīs pašvaldību kā atsevišķu administratīvi teritoriālo vienību saglabāšanu.