Trampa mantojums, kas būs lielāks par viņa prezidentūru (18)

Mērilendas Universitātes profesors Tomass F. Šallers, viesojoties Latvijā, sarunā ar portālu TVNET dalījās pārdomās par ASV sabiedrību, Trampa pirmo termiņu prezidenta amatā un patlaban notiekošo priekšvēlēšanu cīņu.

Šallers norāda, ka ASV raksturīga daudzslāņaina identitāte - daudziem iedzīvotājiem ir spēcīga saikne ar savu etnisko piederību, taču vispirms viņi ir amerikāņi. "Kad Tramps sāk diktēt, kurš ir amerikānis un kurš nav, šī īpašā identitāte izplēn," viņš norāda. Trampa kandidatūra un prezidentūra arī sekmējusi polarizāciju republikāņu partijā, kurā tradicionāli ir pastāvējuši atšķirīgi viedokļi par to, vai ASV vajadzētu ieņemt aktīvāku pozīciju uz globālās skatuves, vai arī vairāk izolēties.

Lai arī līdzīgas vēsmas ASV politikā ienāk ar katru paaudzi, ilgtermiņā tomēr vienmēr uzvarējusi "amerikāņu tradīcija".

Trampa parādīšanās uz politiskās skatuves mainījusi republikāņu partijas galvenos pīlārus. Republikāņu partija tradicionāli iestājusies par brīvo tirdzniecību un migrāciju, kas nodrošina izdevīgu darbaspēku, taču Tramps nodarbojas ar tirdzniecības kariem un vēlēšanās startēja ar saukļiem pret migrāciju, kā arī solījumiem būvēt robežmūri. Pretestības trūkums republikāņu partijas iekšienē liek domāt, ka republikāņu politiķi pirms Trampa nebija pamanījuši sabiedrībā pastāvošos baiļu iedīgļus par rasu, reliģijas un migrācijas jautājumiem sabiedrībā, kura balstās uz lielu etnisko un kulturālo daudzveidību.

"Par to parasti nerunāja skaļi, bet Tramps to izdarīja," norāda Šallers. Šāda pieeja sasniedza mērķauditoriju. Lai arī Tramps 2016.gadā uzvarēja ar elektoru balsu pārsvaru, bet kopumā saņēma mazāk vēlētāju balsu nekā viņa sāncense, viņš sapulcēja ap sevi vēlētāju bāzi, bez kuras neviens republikāņu kandidāts vairs nevarēs cerēt uz uzvaru. Tas nozīmē, ka tuvākajos gadu desmitos republikāņiem nekas cits neatliks, kā pieturēties pie Trampa iedibinātajām doktrīnām.

Runājot par Trampa Ameriku, svarīgi nošķirt jēdzienus "patriotisms" un "nacionālisms". "Es mīlu savu valsti, taču es esmu patriots, nevis nacionālists. Tie nav sinonīmi. Būšana labākajam nenozīmē, ka jādominē pār citiem, un tas nepavisam nenozīmē sašķelt pašam savu valsti, lai "parādītu", kurš ir īsts amerikānis," saka Šallers.

Pēdējo gadu laikā pārmaiņas skārušas ne vien ASV iekšpolitiku, bet arī ārpolitiku, dalību starptautiskajās aliansēs un līgumos. "Cerams, ka mūsu alianse ar Eiropu un attiecības ar pārējo pasauli nākotnē uzlabosies. Tramps ir nodarījis zināmu kaitējumu. Mēs vēl redzēsim, vai to varēs vērst par labu," norāda Šallers.

"Es esmu noraizējies par savu valsti - pirmoreiz tik lielā mērā ilgākā laika posmā," viņš atzīst. "Un mani studenti arī ir nobažījušies. Viņiem tas ir kas jauns. Viņi satraucas par klimata pārmaiņām un citām globālām lietām. Daudzi no viņiem 2020.gadā pirmoreiz piedalīsies vēlēšanās, un viņi domā, ka tāda vienkārši ir mūsu politika - tik sašķelta un polarizēta. Taču šāda mēroga polarizācija ir parādījusies pēdējos 20 vai 25 gados. Vairs nav nekāda vidusceļa. Tā ir cīņa uz dzīvību un nāvi starp divām koalīcijām. 

Uzvar tad viena, tad otra. Paskatieties, kā pēdējos 20 gados mainās tas, kurš kontrolē Pārstāvju palātu un Senātu. Kā prezidenta amats tiek mētāts no vienas partijas otrai. Prezidenta vēlēšanās kandidātiem ir tik līdzīgi rezultāti, ka nezinām uzvarētāju līdz pēdējam brīdim. "

"Valsts ir sadalījusies un sašķēlusies. Tās ir divas dažādas lietas. Valsts līdzīgi sadalījusies divās lielās koalīcijās, katrā no tām 45-46% vēlētāju, pa vidu ir daži mērenie un neatkarīgie politiķi. Bet mēs esam arī sašķelti - ar katrām vēlēšanām virzāmies arvien tālāk prom viens no otra. Kaut kam jānotiek. 

Savā kursā par kampaņām un vēlēšanām es jautāju studentiem: kā šī polarizācijas problēma varētu atrisināties? Es stāvēšu pie tāfeles, bet jūs sauciet idejas, ko pierakstīt. Ja nu rastos kāds milzīgs drauds drošībai? Es atbildu, ka mums jau bija 11.septembris, un valsts sanāca kopā apmēram uz vienu kafijas tasi. Buša prezidentūras laikā valsts bija vienota apmēram trīs mēnešus, bet tagad mēs esam vairāk sašķelti nekā pirms 11.septembra teroraktiem. Televīzijā rādīja, kā lidmašīnas ietriecas debesskrāpjos, un tas vienalga nepadarīja valsti vienotāku.

Studenti jautā - bet ja nu iestātos ekonomisks sabrukums? Mums taču tikko bija ar hipotēkām nodrošinātu vērtspapīru krīze! Cilvēki zaudēja savas mājas, dzīvoja uz ielas, biržas uzkārās. Mums bija Lielās depresijas mēroga krīze. Vai valsts pēc pusgada joprojām bija vienota? Nē, un arī ne pēc tam. Tad kas varētu šo situāciju mainīt? Es nezinu.

Tiesa gan, ir kāda ideja, kas izskan auditorijā un kurā arī es saredzu potenciālu - ka jāievēl vairāk sieviešu. Sievietes daudz vairāk nekā vīrieši ir vērstas uz sadarbību, mazāk tendētas uz šķelšanos, vairāk meklē risinājumu problēmām. Protams, liberālās un konservatīvās sievietes dažādos jautājumos nav vienisprātis, un tas ir normāli. Bet es domāju, ka lielāka sieviešu pārstāvniecība publiskajā sektorā, sabiedriskajā dzīvē un uzņēmumu valdēs ir risinājums, kā padarīt mūsu sabiedrību vienotāku," uzskata Šallers.

Augošā amerikāņu polarizācija un arvien spēcīgākā identificēšanās ar vienu no divām partijām ir bīstama kombinācija. 52% republikāņu 2017.gadā veiktā aptaujā atzinuši, ka atbalstītu Trampu, ja viņš jebkāda iemesla dēļ censtos atlikt vēlēšanas, kaut arī cenšanās noturēties amatā ilgāk par noteikto termiņu būtu bezprecedenta rīcība.

"Man ļoti rūp mūsu demokrātija. Nekad iepriekš neesmu teicis saviem studentiem, ka mani māc bažas par to, kāda nākotne gaida mūsu demokrātiskās normas, medijus, konstitūciju vai tās pirmo labojumu [par vārda brīvību]. Taču ASV kaut kas briest, un tas atrisināsies vienā vai otrā veidā. Kā jau teicu - tā būs divu koalīciju cīņa uz dzīvību un nāvi," uzskata Šallers. 

Šallers ir vairāku grāmatu autors, kā arī rakstījis politiskos komentārus tādos izdevumos kā "Baltimore Sun", "The New York Times", "The Washington Post", "Los Angeles Times", "The Boston Globe" un "Politico".