Ķīnas uiguri strādā piespiedu darbu rūpnīcās, kas ražo izejmateriālus slaveniem zīmoliem (29)

Austrālijas Stratēģiskās politikas institūts publiskojis ziņojumu, ka piespiedu darbs rūpnīcās ir nākamā Ķīnas politikas fāze attiecībā uz uiguru minoritātes “pārizglītošanu”.

Ķīna jau pašlaik ir apcietinājusi vairāk nekā vienu miljonu uiguru, kuri uzturas dažādās nometnēs, kur viņi tiek sodīti, kā arī viņiem jāveic spaidu darbs.

Ķīnas oficiālās varasiestādes pauž, ka nometnes ir izveidotas, lai apkarotu ekstrēmismu, kas it kā izplatoties uiguru vidū.

Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta ziņojums publiskots pēc tam, kad Ķīnas amatpersona decembrī žurnālistiem paziņoja, ka daļa no uiguru minoritātes grupas, kas piespiedu kārtā pavadīja laiku nometnēs, nu ir “pabeiguši apmācības”.

Kas ir teikts Austrālijā publiskotajā ziņojumā par uiguriem?

Kā norādīts ziņojumā, laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam vairāk nekā 80 000 uiguru bija spiesti pamest savas mājas Ķīnas rietumu reģionā Siņdzjaņā. Viņi bija spiesti doties uz “pārapmācību nometnēm”, bet daži – spiesti strādāt dažādās rūpnīcās. Daži rūpnīcās strādājošie pēc “apmācību nometņu absolvēšanas” tika nogādāti rūpnīcās, kur strādāja piespiedu darbu.

Austrālijas Stratēģiskās politikas institūts ziņojumā vērsta, ka uiguri izmantoti kā daļa no darba tirgus shēmām, ko īstenoja centrālā valdība, īstenojot “Siņdzjaņas palīdzības” programmu.

Atsaucoties uz ziņojumu, ražotnēs, kurās strādāja sagūstītie uiguri, tika ražoti izejmateriāli 83 pasaulē zināmiem zīmoliem, to vidū “Nike”, “Apple” un “Dell”.

Ziņojumā teikts, ka uiguriem radīti apstākļi, kuros viņiem bijis “ārkārtīgi sarežģīti” atteikties vai aizbēgt no piespiedu darba, jo viņiem draudējusi atkārtota “disciplinārā aizturēšana”, kas, savukārt, nozīmēja atkārtotu atgriešanos soda nometnē.

Tāpat ir izdevies gūt pienākumus, ka vietējās pašvaldības un privātie uzņēmumi ir saņēmuši maksu “par galvām”, respektīvi – Siņdzjaņas pašvaldība ir maksājusi uzņēmumiem par uiguru nodarbināšanu, ko Austrālijas institūts dēvē par “jaunu fāzi, kā Ķīnas valdība organizē uiguru minoritātes represijas”.

“Mūsu ziņojums skaidri parāda, ka uiguri tiek nežēlīgi apspiesti. Tas attiecas arī uz citām etniskajām minoritātēm Siņdzjaņas provincē. Šajos gadījumos ir redzama izteiktas ekonomiskās ekspluatācijas pazīmes,” sacīja ziņojuma līdzautors Neitans Rasers. “Mēs to iepriekš nebijām redzējuši, un agrāk tas tika rūpīgi slēpts, jo uiguru darbs spēlē nozīmīgu lomu globālajā izejmateriālu tirgū.”

Pirmie ziņojumi par plaša mēroga soda nometnēm Siņdzjaņā parādījās 2018. gadā. Ķīnas valdības pārstāvji paziņoja, ka tās ir “apmācības nometnes, kurās strādāts pret vardarbīgām reliģiskā ekstrēmisma sekām”.

Tomēr pierādījumi liecināja, ka šajās nometnēs nonākušie cilvēki tur atradās vien tāpēc, ka izteikuši savu ticību, lūgušies vai vienkārši valkājuši citādāku apģērbu. Arestam iemesls bijis arī fakts, ka cilvēkam bijušas saiknes ārzemēs, piemēram – Turcijā.

Ķīna izjutusi lielu starptautisko spiedienu uiguru jautājumā

Ķīnas valsts oficiālie mediji norāda, ka dalība nometnēs un darba transfēra shēmās ir brīvprātīga. Tāpat valdības pārstāvji nolieguši, ka nometnēs esošais darbaspēks izmantots jebkādai komerciālajai darbībai, teikts ziņojumā.

Kur uiguri strādā?

Austrālijas Stratēģiskās politikas institūts ir identificējis 27 fabrikas deviņās Ķīnas provincēs, kas izmanto uiguru darbaspēku. Visi uiguri šajās rūpnīcās nonākuši no Siņdzjaņas, sākot ar 2017. gadu.

Kā teikts ziņojumā, rūpnīcās uiguriem bijuši ļoti nežēlīgi darba apstākļi – viņiem bija jādzīvo kopmītņu tipa mājās, bija jāmācās mandarīnu valoda, kā arī jāiziet “ideoloģiskie treniņi”. Tas bija jādara ārpus garajām darba stundām. Turklāt – uiguri tika nepārtraukti novēroti un viņiem bija kategoriski aizliegtas jebkādas reliģiskās darbības.

Ziņojumā norādīts, ka Ķīnas un ārvalstu kompānijas, “iespējams, pašām sev nezinot” kļuvušas par iesaistītajām pusēm cilvēktiesību pārkāpumu jomā.

Institūta publiskotajā ziņojumā izteikts aicinājums veikt "tūlītēju un rūpīgu cilvēktiesību pārbaudi" attiecībā uz rūpnīcu darbiniekiem Ķīnā.

Tikmēr amerikāņu laikraksts “The Washington Post” apmeklēja vienu no ziņojumā minētajām rūpnīcām, kas ražoja izejmateriālus, kā arī gatavu produkciju sporta preču zīmolam “Nike”. “Washington Post” žurnālisti norāda, ka rūpnīca līdzinājusies cietumam, jo tai apkārt bija apjozts dzeloņdrāšu žogs, bijuši sargu torņi, novērošanas kameras, kā arī policijas iecirknis.

“Mēs varam staigāt apkārt, taču nevaram atgriezties [Siņdzjaņā] bez kādas amatpersonas atļaujas,” laikrakstam sacīja viena uiguru sieviete, ar kuru žurnālistiem izdevās parunāt Laidzji pilsētā esošajā rūpnīcā.

“Nike” laikrakstam “The Washington Post” komentēja, ka uzņēmums ir uzticīgs starptautiskajiem darba standartiem neatkarīgi no valsts, kur atrodas rūpnīcas. Tāpat arī “sadarbības partneriem ir stingri jāievēro starptautiskie noteikumi, kas liedz izmantot cietumnieku darbaspēku, kā arī rūpnīcās nav atļauts spaidu darbs”.

Arī kompānija “Apple” norādīja, ka tās rūpnīcās viens no noteikumiem ir nodrošināt, lai pret darbiniekiem izturas ar cieņu, kamēr “Dell” solīja veikt padziļinātu izpēti par ziņojumā izteiktajiem apgalvojumiem.