Savdabīgā pierobežas dzīve Zilupē (16)

Vislielākās domes priekšsēdētāja vietnieka bažas ir saistītas ar to, ka, viņaprāt, reformas rezultātā vairāk naudas saņems tieši reģionālie attīstības centri, bet nomales, piemēram, Zilupe, paliks bešā. Politiķis uzskata, ka reforma maz ņem vērā cilvēku reālās vajadzības.

«Es nedomāju, ka šī reforma nesīs kaut ko labu vienkāršam nomales iedzīvotājam,» rezumēja Vaļdens.

Kontrasti

Ja paskatās no malas uz Zilupes pilsētas centru, šķiet, ka cilvēki tiešām tiek galā: ir vairāki pārtikas veikali, aptieka, kultūras nams, skola un bērnudārzs, pilsētas centrālās ielas nobruģētas. Viss ir sakopts. Tomēr, pabraucot dažus kilometrus tālāk, Zaļesjes un Pasienes pagastu virzienā, paveras pavisam cita aina: daudz pamestu lauku māju, veca, rūsējoša lauksaimniecības tehnika pagalmos.

Mūsu nākamā pietura ir tieši Pasienes pagasts. Pagasta pērle – Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca. Ēka tika restaurēta 2008. gadā. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, slavenā Aglonas bazilika celta tieši pēc Pasienes baznīcas parauga. Līdz ar to šo dievnamu nereti dēvē par “Aglonas māti”.

Lai arī baznīca restaurēta salīdzinoši nesen, ēkas fasādei jau ir acīm redzamas nodiluma pazīmes. Novadā runā, ka baznīcas restaurācijas gaitā daļu būvmateriālu strādnieki paņēmuši sev.

Pie baznīcas satiekam vietējo iedzīvotāju Robertu. Viņš nu jau piecus gadus dzīvo Pasienē. Vīrietis strādā Rēzeknes slimnīcā. Viņš cer, ka pēc novadu reformas vairs netiks pieļauta visatļautība attiecībā uz lauksaimniecības zemes apstādīšanu ar mežiem.

“Nebūs tāda visatļautība. To es laikam tikai Latgalē esmu redzējis, ka ļauj piecūkot lauksaimniecības zemi, brutāli aizstādot ar mežu. Kamēr tās jaunaudzītes ir maziņas, līdz ceļiem, [tās netraucē,] bet, kad paies 10-15 gadi, - cilvēki dzīvos mežā,” sūdzējās Roberts.

Bet lauksaimniecības zemes apstādīšana ar mežiem nav kritiskākā novada problēma. Viena no sāpīgākajām ir sabiedriskais transports. Pasiene atrodas 12 kilometru attālumā no Zilupes centra. Autobuss kursē tikai reizi nedēļā turp un reizi nedēļā atpakaļ.

“Mani [novadu reforma] ļoti neskars, jo es esmu jauns un mobils. Man ir mašīna, es visur varu aizbraukt. Bet ir šie pagasta iedzīvotāji, kas ir veci ļaudis, kuri īsti diezgan tālu netiek. Ir autobuss, bet skolas dienās mums ir skolas autobuss. Teorētiski [skolas autobusi] nedrīkst pārvadāt, bet, tā kā šoferi mums ir labi, pārvadā arī parastos iedzīvotājus līdz Zilupei un atpakaļ,” stāstīja Roberts.

Cits piemērs ir ceļš no Šķaunes līdz Ludzai. Pēc reformas, ja cilvēkam būs nepieciešams tikt uz centru, taisna reisa starp Šķauni un Ludzu nav. Vispirms, kā stāsta Vitālijs Vaļdens, cilvēkam būs jāmēro ceļš no Šķaunes līdz Zilupei un tikai pēc tam uz Ludzu. Tie ir 55 kilometri, tātad nedaudz vairāk kā stunda ceļā. Cilvēks var nepaspēt saņemt nepieciešamo pakalpojumu, uzskata Vaļdens.

Kas attiecas uz veselības aprūpi, tad tā arī ir sāpīga tēma. Tuvākā slimnīca atrodas Ludzā. Otra tuvākā – Rēzeknē. Vienlaikus Vitālijs Vaļdens atzīst, ka Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta tīkls novadā ir funkcionējošs.

«Kā mums te joko: ja ir kaut kas nopietns, tad jābrauc uz Rīgu. Bet līdz Rīgai jau netiksi,» stāstīja Vaļdens.

Dzīve pierobežā

Zilupe ir vistālāk uz austrumiem esošā Latvijas pilsēta. No pilsētas centra līdz Latvijas-Krievijas robežai te ir nepilni 3 kilometri. Starp Latviju un Krieviju ir noslēgta īpaša vienošanās, kas dod iespēju pierobežas iedzīvotājiem ar atvieglotiem nosacījumiem šķērsot robežu.

Roberts pastāstīja par “benzovoziem”. Tā vietējie sauc cilvēkus, kas izmanto atvieglotas robežšķērsošanas iespējas un regulāri brauc pāri robežai, lai iegādātos medikamentus, pārtiku, degvielu un citas preces, kas Krievijā esot krietni lētākas. Roberts uzskata - ja nebūtu šo “benzovozu”, novads izmirtu.

Īpatnēja situācija pierobežā ir ar mobilajiem sakariem. Te ir vietas, kur telefons mēdz neuztvert Latvijas mobilo sakaru operatoru tīklus, bet uztver Krievijas un Baltkrievijas tīklus.

“Aizbraucot, piemēram, uz Šuškovu, man nav [Latvijas] zonas. Tev automātiski pārslēdzas uz “MTS Rus” vai “MTS Belarus”. Ja uzkāpj kalnā, tad tev ķer zonu. Man ir bijis tā, ka nepaskatījos, kas man ir pakalpojuma sniedzējs [tajā brīdī], un es norunāju 78 eiro pa pāris minūtēm!” sacīja Roberts.

Tāpat ne visiem novada iedzīvotājiem ir iespēja skatīties Latvijas televīzijas kanālus. Tiem, kas nevar atļauties viedtelevīziju, atliek vien skatīties Krievijas un Baltkrievijas kanālus.

Brīvā laika pavadīšanas iespējas šeit, pierobežā, arī nav īpaši plašas. Pats Roberts uz kultūras pasākumiem brauc vai nu uz Rēzeknes “Goru”, vai uz Rīgu.

Pasienes pagastā savukārt ir diezgan aktīvs kultūras nams. Vietējie iedzīvotāji rīko teātra uzvedumus, diskotēkas. Tiek aicināti viesmākslinieki no Krievijas un Baltkrievijas.

Runājot par darbu – variantu arī nav daudz. Robežsardze, zviedru mežizstrādes uzņēmumi un lauksaimniecība.

Galerija: pavasara diena Zilupē un Pasienē