/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2018/07/12/8780975t1h11d6.jpg)
Polijas tiesa Belostokā šodien nolēma Baltkrievijai neizdot lietā par vismaz 50 miljonu eiro atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bank" vainoto Krievijas pilsoni Vjačeslavu Ivanovu, pastāstīja viņa advokāts Zigmonts Bogumils.
Polija "ABLV Bank" 50 miljonu lietā vainoto Ivanovu neizdos Baltkrievijai
Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas atbildīgas iestādes nav izrādījušas intereses par Ivanovu.
Ivanovs iepriekš intervijā izdevumam "Dienas Bizness" bija norādījis, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes viņam nav piemērojušas nekādu statusu.
Jau vēstīts, ka prokuratūras izmeklētajā lietā par vismaz 50 miljonu eiro iespējamo legalizāciju "ABLV Bank" tiesības uz aizstāvību ir 13 personām, tostarp kriminālprocesā pieci ārvalstu pilsoņi atzīti par aizdomās turētajiem.
Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" rīcībā esošās informācijas, šajā lietā iesaistīts bankas akcionārs un bijušais valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, uzņēmējs Andris Putniņš, Ivanovs, kuru prokuratūra uzskata par starptautiskās organizētās grupas līderi. Tajā ietilpstot arī kāds Šveices finansists, vairāki Baltkrievijas pilsoņi un kādreizējais "ABLV Bank" pārstāvniecības Minskā vadītājs Jevgenijs Terjohins.
Prokuratūra šajā lietā ir arestējusi līdzekļus ne mazāk kā pusotra miljona eiro apmērā.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.