Kaut arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka algas valstī aug ātrāk nekā izdevumi par mājokli, dažādu faktoru ietekmē īre Rīgā varētu būt viena no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām.
Situācija īres tirgū ir viens no iemesliem, kāpēc jaunās ģimenes no reģioniem migrē nevis uz Rīgu vai citām republikas pilsētām, bet gan uz citu valsti, pieļauj eksperti.
Nule publicētie CSP dati liecina, ka mājsaimniecībām, kas īrē mājokļus no privātpersonām un pašvaldībām, par jumtu virs galvas pērn bija jāmaksā vidēji 182 eiro mēnesī, bet tieši Rīgā - 260 eiro mēnesī jeb par 43% vairāk. Gan valstī vidēji, gan Rīgā šī summa gada laikā pieaugusi par 20 eiro.
CSP komentārā TVNET uzsver, ka īres tirgu ietekmē daudz dažādu faktoru, piemēram, mājokļa labiekārtotība, apkārtējā infrastruktūra, atrašanās vieta, mājsaimniecības locekļu skaits, mājokļa vecums, tips un piederības statuss, proti, tas tiek īrēts atbilstoši tirgus cenai vai par samazinātu vai administratīvi regulētu īres maksu. Turklāt jāņem vērā, ka valstī kopumā īres tirgus nav attīstīts vienmērīgi.
Arī bankas „Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka ir ļoti grūti dot vispārīgu mājokļu tirgus raksturojumu. Mājokļu cenas Rīgā aug salīdzinoši strauji, taču arī vidējā alga Latvijā iepriekšējos 10 gados augusi par aptuveni 70%, tādējādi salīdzinājumā ar ienākumiem mājokļu cenas Rīgā ir zemākās pēdējos vismaz 15 gados.