Ko melnā nāve mums var iemācīt par koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz globālo ekonomiku? (12)

Kā rakstīts izdevumā "The Conversation", atskats vēsturē var palīdzēt labāk saprast ārkārtas situāciju publiskajā veselībā ietekmi uz ekonomiku un kā ar to labāk tikt galā. Tomēr jāņem vērā, ka pagātnes pandēmijas bija krietni nāvējošākas par jauno koronavīrusu, kuram ir relatīvi zems mirstības līmenis.

Bez modernās medicīnas un tādām institūcijām kā Pasaules Veselības organizācija pagātnes sabiedrība bija daudz ievainojamāka nekā mūsdienās. Ir aplēsts, ka Justīnija mēris 6. gadsimtā nogalināja 25 miljonus, bet Spāņu gripa 1918. gadā aptuveni 50 miljonus cilvēku.

Tomēr augstākais mirstības līmenis vēsturē bija melnajai nāvei, kuru izraisīja dažādu veidu mēri. Tas ilga no 1348. līdz 1350. gadam un nogalināja no 75 līdz 200 miljoniem cilvēku visā pasaulē. Zināms, ka pandēmija ietekmēja arī globālo ekonomiku.

Dusmas, antagonisms un radošums

Tas varētu izklausīties neticami, tomēr lielākā daļa no tiem, kas izdzīvoja melnās nāves laikā, turpmāko dzīvi dzīvoja ar lielāku dzīvesprieku un uzlabotiem dzīves standartiem. Zināms, ka pirms melnās nāves Anglija bija pārapdzīvota.

Pēc pandēmijas darbaspēka trūkums lika pieaugt strādnieku algām, jo tie varēja izvēlēties starp darba devējiem. Uzlabojās arī strādnieku uzturs, kurā parādījās vairāk gaļas, svaigas zivis, baltmaize un alus. Mazinājās arī zemes īpašnieku prasības nomniekiem, attīstījās zemes apstrāde.

Kā raksta ekonomikas vēsturnieks Kristofers Daiers, periods pēc melnās nāves bija arī “nemiera, satraukuma, dusmu, antagonisma un radošuma” laiks. Turklāt valdību tūlītējā reakcija bija cenšanās apturēt piedāvājuma-pieprasījuma ekonomikas tendences.

Tā bija pirmā reize, kad Anglijas valdība centās “mikrovadīt” ekonomiku. 1351. gadā tika pieņemti strādnieku statūti, mēģinot algas pielīdzināt līmenim, kāds bija pirms mēra, un ierobežot strādnieku brīvību. Ar vēl citiem likumiem valdība centās kontrolēt pārtikas cenas un pat noteikt, kuras sievietes drīkst un kuras nedrīkst valkāt dārgu audumu apģērbus.

Tomēr šie centieni regulēt tirgu bija neveiksmīgi. Strādnieku brīvības ierobežošana noveda līdz streikiem un protestiem, bet ilgtermiņā pieauga atalgojums, jo populācijas līmenis pēc mēra stagnēja.

Zemes īpašnieki centās tikt galā ar izmaiņām īpašumu tirgū, kas radās pēc populācijas samazināšanās. Pēc melnās nāves notika plaša migrācija, jo cilvēki izmantoja iespēju apmesties labākās zemeslodes vietās un nodarboties ar tirdzniecību. Lielākā daļa zemes īpašnieku bija spiesti pazemināt prasības, lai pievilinātu nomniekus.

Parādījās jauna cilvēku (gandrīz tikai vīriešu) klase. Tie bija cilvēki, kuri nebija dzimuši kā muižnieki, bet bija pietiekami bagāti, lai par tādiem kļūtu dzīves laikā.

Tikmēr Anglija bija joprojām karastāvoklī ar Franciju, tāpēc bija nepieciešamas lielas armijas kampaņu veikšanai otrpus jūrai. Tomēr kareivjiem bija jāmaksā, tāpēc Anglija paaugstināja vai ieviesa arvien jaunus nodokļus melnās nāves paretinātajai sabiedrībai.

Tas noveda līdz lielajiem 1381. gada zemnieku nemieriem, kas bija lielākā sacelšanās Anglijas vēsturē. Sacelšanās dalībnieki apgalvoja, ka viņi ir pārāk nežēlīgi apspiesti un viņu saimnieki izturas pret viņiem kā pret zvēriem.

Mācība mums

Lai arī melnā nāve ļoti atšķīrās no jaunā koronavīrusa, kas pasaulē izplatās tagad, ir vairākas svarīgas lietas, ko mēs varam mācīties, lai atbalstītu nākotnes ekonomisko izaugsmi. Vispirms valdībām vajadzētu ļoti uzmanīgi rūpēties, lai izvairītos no ekonomikas lejupslīdes.

Otrkārt, koronavīrusa skartās sabiedrības daļas brīvības ierobežošana var beigties ar vardarbīgu reakciju. Cik ilgi modernā un mobilā sabiedrība cietīs karantīnas apstākļus?

Nevajadzētu pārāk zemu novērtēt arī neapdomīgas psiholoģiskās reakcijas, piemēram, melnā nāve lika sabiedrībā pieaugt ksenofobiskiem un antisemītiskiem uzbrukumiem.

Jebkurā gadījumā – arī mūsdienas ekonomikā būs savi ieguvēji un zaudētāji. Melnās nāves laikā elite centās nostiprināt savu varu, tomēr izmaiņas populācijā sniedza labumu strādniekiem. Populācijas samazinājums arī rosināja imigrāciju. Tās visas ir mācības, kas vērstas uz rūpīgām un uzmanīgām reakcijām un rīcību no mūsdienu valdību puses.