Speciāliste: Priekšā vēl daudz jaunumu saistībā ar "Covid-19" ārstēšanas iespējām (1)

Viņa norādīja, ka pašreizējie pētījumi ir "faktiski radījuši vairāk jautājumu nekā atbilžu". Tikpat būtisks esot fakts, ka "Covid-19" bija spējīgs pārvarēt sugu barjeru un pāriet uz cilvēkiem, kas liecina par vīrusa spēju pielāgoties.

Vienlaikus, "fakts, ka ir atkārtota inficēšanās, liecina, ka imunitāte varētu būt ne tik stipra, bet to mēs vēl nezinām," skaidroja Vīksna un norādīja, ka "varbūt vīrusam būs hroniskas formas". Savukārt RAKUS Laboratorijas dienesta Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja Jeļena Storoženko norādīja, ka ir parādījusies informācija, ka vīruss izmainījis gēnu struktūru, kas, pēc Vīksnas paustā, nākotnē varētu sarežģīt medikamentu un vakcīnu izgatavošanu.

"Cerēsim, ka "Covid-19" nebūs no tiem, kas iedzīvosies un veidos hroniskas formas," piebilda Vīksna.

"Viss, kas notiek Latvijā, ir zināmā mērā meklējuma fāzē," klāstīja speciāliste, norādot, ka pašreiz zināmais par "Covid-19" ir "faktiski radījis vairāk jautājumu nekā atbilžu".

"Ja mēs atgriežamies vēsturē pie HIV un AIDS - tā mainība un nekārtīgā vairošanās noved pie situācijas, kad mēs nevaram izcīnīties ar slimību," analoģiski norādīja speciāliste. Tāpēc viņa mudināja masu medijus turpināt akcentēt "Covid-19", lai operatīvi izplatītu aktuālo informāciju par vīrusu.

"Pasaule mainās, vīrusi meklē jaunu mājvietu," uzsvēra speciāliste. Viņa klāstīja, ka ir arī citi gadījumi, kur vīrusi pārvarējuši sugu barjeru. Proti, zināms par adenovīrusu, kas ietekmē suņus un kaķus, bet nu jau konstatēti pirmie gadījumi, kad no suņiem šis vīruss ir pārceļojis uz cilvēkiem, kā rezultātā pēc tam tiek inficēti arī citi cilvēki.

Runājot par vīrusiem kopumā, Vīksna norādīja, ka vīrusa mērķis nav iznīcināt tā pārnēsātāju - "ne cilvēku, ne dzīvnieku, bet gan savairoties pacientā".

Tomēr esot arī pozitīvi fakti, proti, eksperte uzsvēra, ka "mums ir diezgan laba statistika tajā izpratnē, ka relatīvais mirušo skaits nav tik liels kā bija Tuvo Austrumu respiratorais sindroma (MERS) gadījumā".

Kā ziņots, Latvijā pirmdien tika apstiprināta pirmā saslimšana ar "Covid-19". Sieviete, kas ir rīdziniece, 29.februārī ielidoja no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā. Viņa pirmdien kopā ar savu meitu, kurai gan nebija konstatēta "Covid-19" infekcija, tika stacionēta Latvija Infektoloģijas centrā, bet jau otrdien abas personas no slimnīcas izrakstītas.

Sievietei slimības simptomi izpaudušies viegli, turklāt atkārtotā "Covid-19" analīze nebija pozitīva. Viņai sniegtas rekomendācijas gan par ārstēšanos, gan pašizolāciju uz 14 dienām. Tāpat sievietei jāsazinās ar savu ģimenes ārstu.

Kopumā Latvijā ar aizdomām par "Covid-19" līdz šim izmeklēti 152 pacienti, no tiem 20 bērni.

Savukārt aizvadītajā nedēļā vīruss pirmo reizi tika konstatēts Igaunijā. Saslimušais Irānas pilsonis uz Tallinu bija ceļojis caur Rīgu. Otrdien Igaunijā apstiprināts otrais saslimšanas gadījums un šajā gadījumā saslimušais cilvēks 29.februārī ar lidmašīnu ielidojis Rīgā no Itālijas pilsētas Bergamo un tad ar savu automašīnu devies uz Igauniju.

Latvijā no 28.februāra īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras ir atgriezušās no Itālijas Lombardijas, Veneto, Emīlijas-Romanjas, Pjemontas apgabaliem, Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.

Personām, kuras ir atgriezušās no minētajām teritorijām un kurām 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi - paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, - ir jāzvana uz 113.

Pie personām ar vieglas elpceļu infekcijas pazīmēm vienas dienas laikā dosies ārstniecības persona, kura paņems analīžu materiālu laboratoriskai pārbaudei, bet pati persona paliks mājās. Ja personai būs smagas elpceļu infekcijas pazīmes, tostarp apgrūtināta elpošana, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šo personu nogādās stacionārā.

Par izmeklējumu rezultātiem laboratorija informēs pacientu un SPKC. Persona informāciju par izmeklējumu rezultātiem saņems 24 stundu laikā.

Valdība otrdien kopuma nolēma piešķirt Veselības ministrijai papildu 2,6 miljonus eiro dažādām vajadzībām, kas saistītas ar jauno koronavīrusu "Covid-19".