Grētas fenomens (79)

Veselības dienestu ieteikumi jaunā koronavīrusa "Covid-19" uzliesmojuma laikā sabiedriskās vietās ieturēt distanci ir piemirsušies. Kamēr interesentu rinda aug arvien garāka, atklātībā nonāk ziņas par pirmo saslimšanas gadījumu Eiropas Savienības (ES) institūcijās Briselē. Ziņu redzu vairākos apkārt stāvošo telefonos; kāds žurnālists "WhatsApp" grupā, kurā apmēram simt žurnālistu cenšas koordinēt un saglābt koronavīrusa izjaukto semināru, bažīgi jautā par Eiropas Aizsardzības aģentūras atrašanās vietu. Tomēr izskatās, ka neviens negrasās laist garām Grētas uzstāšanos.

Kad Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) zāle piepildījusies un "aiz strīpas" palikušajiem gribētājiem ierādīta cita telpa, kur sanāksmi pārraidīs tiešraidē, pēc ievadvārdiem kājās pieceļas Grēta.

"Sveiki, mans vārds ir Grēta Tūnberga. Es esmu klimata aktīviste un daļa no "Fridays for Future" kustības. Mēs vairāk nekā pusotru gadu upurējam savu izglītību, lai protestētu pret jūsu bezdarbību," viņa iesāk. 

Turpinājumā Grēta kritizē Eiropas institūcijas, kuras klimata jautājumus atzinušas par prioritāriem, taču neizrāda pietiekamu politisko gribu un apņēmību sasniegt reālus rezultātus. Pagājušogad Eiropas Parlaments izsludināja ārkārtas stāvokli klimata jomā un pauda vēlēšanos, lai EK nodrošinātu, ka visi tiesību aktu un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. 

"Kad jūsu bērni sāka celt trauksmi par ugunsgrēku, jūs izgājāt laukā, paskatījāties apkārt un sajutāt deguma smaku. Jūs pateicāt - jā, māja patiešām deg, tā nav nekāda viltus trauksme. Bet uzreiz pēc tam jūs iegājāt atpakaļ mājā, pabeidzāt ēst savas vakariņas, noskatījāties filmu un devāties pie miera, pat nepiezvanot ugunsdzēsējiem," saka Grēta. "Atvainojiet, bet tā nav saprātīga rīcība. Kad deg jūsu māja, jūs taču negaidāt vairākus gadus, lai sāktu to dzēst."

Viņa kritizē EK piedāvāto Eiropas klimata likumu, kura mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, taču, balstoties uz zinātnieku aprēķiniem, tas visdrīzāk nozīmētu atkāpšanos no Parīzes klimata līgumā uzstādītā klimata mērķa - nepieļaut, ka globālā sasilšana pārkāpj 1,5 grādu robežu. Rezultātā tiek radīta darbības ilūzija un plāni, kas nebalstās uz labākajiem pieejamajiem aprēķiniem.

ES pozicionē sevi kā klimata līderi, bet vienlaikus būvē jaunu fosilo kurināmo infrastruktūru, uzsver Grēta.

Pēc šīs frāzes Eiropas Parlamenta zālē pirmoreiz atskan skaļi aplausi. Otro reizi tie dzirdami, kad Grēta paziņo - ar dabu kaulēties nevar, un arī fiziku nav iespējams pierunāt darboties pretēji tās likumiem. Grētas runas noslēgumā skan ilgi aplausi, apmēram puse zāles pieceļas kājās. 

Vārds tiek dots vācu eiroparlamentārietim Pēteram Līsam (CDU/EPP), kurš pateicas Grētai par to, ka viņa pārstāv miljoniem pasaules jauniešu un viņiem svarīgos jautājumus, jo nav izslēgta iespēja, ka viņu dzīves laikā klimata pārmaiņas vairs nekādi nebūs kontrolējamas. Cits Eiroparlamenta deputāts pateicas Grētai par to, ka viņa turpina būt klimata aktīvisma simbols un izdarīt politisko spiedienu, jo citādi EP līmenī šim jautājumam nebūtu tik liela atbalsta.

Tomēr izskan arī pretēji viedokļi. Viens deputāts paslavē Grētu par uzmanības pievēršanu svarīgajam klimata jautājumam, bet uzreiz pēc tam tēvišķi iesaka tomēr atgriezties skolas solā. Par otru sanāksmes naglu uzreiz pēc Grētas kļūst itāļu eiroparlamentāriete Silvija Sardone (Līga/ID), kura runā par klimata fundamentālistiem. "Cik daudzi cilvēki gatavi atteikties no ātrajām uzkodām, gāzētajiem dzērieniem, pēc iespējas retāk mazgāt drēbes, lai pievienotos klimata reliģijai?" viņa jautā, sakot, ka šādas dzīvesveida pārmaiņas daudzus vienkāršos cilvēkus atstātu bez darba un novestu nabadzībā. "Dabas aizstāvji nekad nerunā par Indiju un Ķīnu."

"Cilvēki ekspluatē Grētu," paziņo Sardone. Viņa izpelnās skaļu ūjināšanu, taču daži cilvēki zālē aplaudē.

EP Vides komitejas sanāksmē iet karsti. Un arī ikdienas sarunas par šo tematu ir ne mazāk nokaitētas. 

Zinātnieki nāk klajā ar arvien jauniem brīdinājumiem par klimata pārmaiņām, un aizvien postošākie savvaļas ugunsgrēki, vētras un neraksturīgi laika apstākļi, kas novēroti visā pasaulē, to tikai pasvītro. Taču sabiedrībā pastāv divi radikāli pretēji viedokļi: vieni ar bažām raugās uz nākotni, bet otri bauda patērētājsabiedrības nenoliedzamos labumus un vēlas tos saglabāt arī turpmāk.

Abām pusēm ir savi argumenti. Vietā ir jautājums: bet kā tad ar Indiju un Ķīnu, kāpēc vides aktīvisti tik reti vēršas pie šīm divām lielajām emisiju radītājām? (Taisnības labad gan jāsaka, ka ASV un ES saražo vairāk emisiju nekā Indija.)

Klimata pārmaiņas ir jautājums, ko nevar atrisināt individuālā vai nacionālā līmenī. Tas ir viens no lielajiem globālajiem pārbaudījumiem, ko nāksies risināt visas pasaules līmenī. Un visdrīzāk tas ieviesīs korekcijas cilvēku dzīvesveidā, jo par savā vaļā atstātās patērētājsabiedrības ēnas pusēm liecina, piemēram, atkritumu kalni, ko turīgie Rietumi vairs ilgi nevarēs sūtīt uz nabadzīgākām Āzijas valstīm. Ja kāds no lielākajiem piesārņotājiem kļūs par līderi cīņā pret klimata pārmaiņām, tā visdrīzāk būs Eiropas Savienība, kura savu "Briseles efektu" varētu pavērst jaunā virzienā. Bet arī tajā biznesa intereses un ideālisms saduras gluži tāpat kā vienkāršā cilvēka dzīvē.