Naudas atmazgāšanas novēršanas prasības visiem ir jāpieņem kā pašsaprotamas

"Ja kaut kas ir pārspīlēts, tad par to, protams, ir jārunā, bet kopumā jāsaprot, ka AML prasību ievērošana ir ikdiena," sacīja Bērziņš. 

Vienlaikus viņš apšaubīja, ka pēc pasaules centrālā naudas atmazgāšanas uzrauga - Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force - FATF), lēmuma Latviju neiekļaut tā saucamajā "pelēkajā sarakstā" būtiski aktivizēsies kreditēšana, par ko finanšu institūcijām pašlaik pārmet. 

"Kas attiecas uz kreditēšanu, tad te ir jāskatās uz to, kas notiek pasaulē. Tas jau atspoguļojas mūsu tautsaimniecībā, jo iekšzemes kopprodukta prognozes ir samazinātas vairākkārt. Tas ir saistīts arī ar tirdzniecības kariem starp lielvalstīm, "Brexit" un citām lietām, kuras mēs dažkārt pat tieši ar sevi nesaistām. Agrāk vai vēlāk tas materializējas arī pie mums, tostarp kreditēšanas tempos. Tie ir kritušies un var samazināties arī turpmākajos gados. Tautsaimniecībai tas, protams, nav pozitīvi," atzina Bērziņš. 

Viņš arī norādīja, ka FATF lēmuma dēļ Latvijas ekonomikā nenotiks būtiska negatīva novirze. Taču tas neietekmēs to, ka tautsaimniecības izaugsmes tempi samazinās.

"Mēs varam nosvinēt neiekļaušanu FATF "pelēkajā sarakstā", tas ir neapšaubāmi labs notikums, taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka problēmu pasaulē pietiek tāpat," sacīja Bērziņš. 

Viņš uzsvēra, ka Ir sperts ļoti būtisks solis, lai sakārtotu Latvijas finanšu sfēru atbilstoši visiem naudas atmazgāšanas novēršanas standartiem, un mēs esam izvairījušies no tā, ka iestātos tautsaimniecībai negatīvas sekas. 

"Ja būtu lēmums Latviju iekļaut tā saucamajā "pelēkajā sarakstā", tad noteikti mūs nesagaidītu Armagedons, bet tas, ka tautsaimniecība izjustu negatīvas sekas, ir fakts. To mēs varam redzēt kaut vai no tā, cik daudz tautsaimniecībai ir prasījušas izmaiņas, kuras notikušas pēdējos divos gados pēc 2018.gada februāra un marta. Virziens ir pareizs, un ir jābūt nulles tolerancei pret jebkādiem naudas atmazgāšanas gadījumiem. Tajā pašā laikā šīs pārmaiņas prasa zināmu resursu tautsaimniecībā. Iekļaušana "pelēkajā sarakstā" būtu bijis milzīgs apgrūtinājums. It īpaši tas attiecas uz finanšu instrumentiem, kreditēšanu," pauda Bērziņš. 

Viņš stāstīja, ka arī "Altum" pēdējo divu gadu laikā ir bijuši saasinājumi, kad uzņēmēji nāk pieteikties kredītiem, ne līdz galam izprotot, ka tas, ko viņi redz ziņās par AML prasībām, notiek arī realitātē. Tomēr biežāk tas notika 2018.gadā. 

"2018.gadā tiešām bija sajūta, ka no dažām kredītiestādēm notiek klientu migrācija un viņi meklē, kur ar saviem projektiem piezemēties. Daži "ieklīda" arī "Altum" un mēģināja pārbaudīt, vai šeit ir dažādas atkāpes. Nē, nav! 2019.gadā šādu gadījumu bija daudz mazāk. Tomēr pērn bija raksturīgi, ka tika pārbaudīts, vai mēs tikpat uzmanīgi visu pārbaudām, ja investīcijas tiek veiktas caur kādu no mūsu sadarbības partneriem riska kapitālā, tostarp, ja investīcijas ir nelielas, piemēram, 50 000 eiro. Tad mums nācās izskaidrot spēles noteikumus arī šajā jomā," stāstīja "Altum" vadītājs. 

Kā ziņots, februārī FATF lēma nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā". FATF secināja, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu. Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais biedrs.