"Tikpat pozitīva aina iezīmējas kritiski slimo pacientu skaitā, kas jau no februāra beigām sāk kristies," klāstīja akadēmijas nodaļas priekšsēdētājs.
Savukārt LZA biologs Kaspars Tārs diskusijā norādīja, ka 2002.gadā bija zināmi tikai divi koronavīrusi, kas var inficēt cilvēkus, savukārt tagad jau to kopskaits ir sasniedzis septiņus. Viņš klāstīja, ka koronavīrusu izraisītās izpausmes ir ļoti dažādas - no asimptomālām līdz letālām.
Pēc Tāra teiktā, pacientiem ar "Covid-19" mirstība ir ap 3%, lai gan patlaban vēl esot pāragri par to runāt. Tomēr, ja ņemtu vērā asimptomātiskus pacientus, tad mirstība varētu būt zemāka. Turpretim, rēķinot mirstību atbilstoši pašreizējiem datiem, akadēmiķis paredz, ka mirstība varētu būt aptuveni 6%.
Plašākas diskusijas akadēmiķu vidū izcēlās par Dienvidkorejas "Covid-19" statistikas rādītājiem, kas uz citu valstu fona demonstrē daudz zemāku mirstību nekā citviet.
"Viņiem ir labāki rādītāji par piecām līdz sešām reizēm," uzsvēra Trapencieris, norādot, ka "Covid-19" mirstība Dienvidkorejā ir 0,6%.
Infektoloģe Ludmila Vīksna norādīja, ka atšķirības var rasties datu uzskaitē, proti, kā reģistrē mirstību - tostarp vai tiek ņemti vērā gadījumi, kad pacients mirst vairāku saslimšanu rezultātā.
Savukārt virusoloģe un Virusoloģijas un mikrobioloģijas institūta pētniece Vaira Īrisa Kalniņa skaidroja, ka Dienvidkorejas gadījumā ievērojams daudzums inficēto ir saistīti ar nelegālu kristiešu sektu, kas nepakļaujas epidemiologu ieteikumiem, kā rezultātā slimība izplatās pārsvarā kristiešu sektas biedru vidū.