Krievija un Turcija vienojas par pamieru Idlibā (37)

"No šīs nakts plkst.00.01 būs spēkā ugunspārtraukšana," pēc sarunām ar Putinu pavēstīja Erdogans. "Pēc tam mēs saskaņosim nākamos soļus."

Vienlaikus viņš norādīja, ka Turcija patur tiesības veikt prettriecienu pret Sīrijas režīma spēkiem, ja tiks uzbrukts turku karavīriem.

Krievija un Turcija Sīrijas pilsoņkarā atbalsta pretējās puses. Sīrijas valdība var rēķināties ar Krievijas, bet atsevišķi nemiernieku grupējumi - Turcijas atbalstu.

Centienos nepieļaut Sīrijas krīzes saasināšanos sarunas Krievijas un Turcijas līderu starpā notikušas arī agrāk, cita starpā arī tā dēvētā Astanas procesa ietvaros. 

Sīrijas armija valsts ziemeļos, arī Idlibas provincē, kur atrodas pēdējais nemiernieku bastions, kopš decembra izvērsusi uzbrukumu pret nemiernieku spēkiem.

Situācija saasinājās pēc tam, kad Sīrijas armijas ofensīvā dzīvību zaudēja 50 tur izvietotie Turcijas karavīri.

Pēc tam, kad Idlibā Sīrijas gaisa spēku triecienā 28.februārī tika nogalināti 34 Turcijas karavīri, Erdogans paziņoja, ka turpmāk vairs neliks šķēršļus tam, ka Turcijā bāzētie bēgļi un nelegāli imigranti dodas ES virzienā.

Rezultātā līdzās Turcijas robežai ar ES dalībvalsti Grieķiju sapulcējušies tūkstošiem migrantu, kas cenšas pārkļūt robežai.

Pēdējo dienu laikā Grieķijas policijai vairākkārt izraisījušās sadursmes ar migrantiem, kas nelegāli mēģina iekļūt valstī.

Idliba ir pēdējais Sīrijas bruņotās opozīcijas bastions un tajā liela ietekme ir "Al Qaeda" bijušā Sīrijas atzara vadītajai džihādistu aliansei "Hayat Tahrir al-Sham".

Turcija vēlas, lai Sīrijas armija Idlibas provincē atvelk savus spēkus līdz līnijai, par kuru vienošanās tika panākta Sočos 2018.gada septembrī Krievijas un Turcijas starpā.

Sīrija un tās sabiedrotā Krievija Turcija pārmet, ka tā pati neievēro Soču vienošanos un nav panākusi radikālo grupējumu aiziešanu no frontes līnijas rajoniem.

Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011.gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.