"Baltijas Mediju alianse" no 20. marta nolēmusi pārtraukt vietējā satura ražošanu (11)

Uzņēmums informēja, ka "līdz ar nesamērīgo ekonomisko spiedienu no valsts un tiesībsargājošo institūciju puses pret mediju grupas uzņēmumiem," tai skaitā, trešo lielāko komerctelevīzijas kanālu Latvijā - PBK, mediju grupas vadība, no 20.marta, ir spiesta pārtraukt vietējā satura ražošanu, ieskaitot ikdienas ziņu raidījumu "Latvijas Laiks".

Tāpat ēterā vairs nebūs pieejami arī citi Latvijā veidotie autorraidījumi, kā "Aiz kadra" un "Piecas kapeikas", kā arī "Igaunijas Ziņas".

Uzņēmums norāda, ka "Latvijas laiks" pilnībā tika veidots par pašas mediju grupas nopelnītajiem līdzekļiem un ikdienā nodrošināja Latvijas sabiedrībai būtisku notikumu atspoguļojumu krievu valodu saprotošajai televīzijas auditorijai. Latvijas ziņu raidījumu vidējā auditorija 2019.gadā bija 96 000 skatītāji.

Tāpat uzņēmums norāda, ka tas ir liels darba devējs un nodokļu maksātājs Latvijā. Par 2019.gadu Latvijas valsts kasē ir samaksājis nodokļos vairāk nekā 3,8 miljonus eiro.

BMA grupas mārketinga vadītāja Sindija Frīdenberga norāda, ka visas izmaiņas attiecas tikai uz pašu finansēto produktu ražošanu. Pirmais Baltijas kanāls, turpina savu darbību un piedāvāt saviem skatītājiem ļoti daudzveidīgu programmu.

"Mums ir sāpīgi, ka ārēji radītie apstākļi neļauj mums nodrošināt žurnālistu darbu. Ziņu izlaidums "Latvijas Laiks" PBK ēterā bija kopš 2004.gada, un ziņu dienestu veido vairāk nekā 30 cilvēku profesionāla komanda, kura spēja radīt interesi skatītājos par notikumiem valstī, kurā dzīvo viņi un viņu bērni. Ziņu izlaidumi bija svarīgi skatītāju ikdienai, lai sekotu līdzi notikumiem valstī un būtu informētiem par pieņemtajiem politiskajiem un ekonomiskajiem lēmumiem valstī," norāda Frīdenberga.

PBK ziņu dienesta direktore Jūlija Pirogova norāda, ka visu šo 16 gadu laikā, galvenais kritērijs ziņu dienestu darbā bija skatītāju interese un parādīt notiekošo valstī. PBK ziņu dienesta un programmas "Latvijas Laiks" 16 darbības gados ziņu redakcija nav saņēmusi nevienu pretenziju vai aizrādījumu attiecībā par saturu un izplatīto informāciju, kuras dēļ būtu risks apturēt ziņu darbu.

SIA "PBK" reģistrēts 2002.gadā un tā pamatkapitāls ir 49 980 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2018.gadā bija 2,87 miljoni eiro un peļņa 648 062 eiro. "Pirmā Baltijas kanāla" vienīgais īpašnieks ir "Baltijas Mediju alianse". 

"Firmas.lv" dati liecina, ka BMA reģistrēta 2007.gadā un tās pamatkapitāls ir 3,58 miljoni eiro. Tās apgrozījums 2018.gadā bija 13,765 miljoni eiro, bet peļņa 3,188 miljoni eiro.

Latvijas valstspiederīgajam Oļegam Solodovam pieder 50% uzņēmuma kapitāla daļu, bet otri 50% pieder Krievijas valstspiederīgajam Aleksejam Pļasunovam.

Solodovs ir "Baltijas mediju alianses" valdes priekšsēdētājs kopš tā dibināšanas 2007.gadā. Kopā ar viņu valdē darbojas arī Pļasunovs.

BMA ietilpst PBK, reklāmas aģentūras "Pirmais Baltijas muzikālais kanāls" un "Baltijas mediju reklāma", reklāmas un mediju aģentūra "Ren TV Baltic", televīzijas kanālu izplatītājs "Tem LV" un izdevniecības nams "Print Media", kā arī laikraksti "MK Latvija" un "MK Estoņija" un to interneta versijas. 

Kopumā "Baltijas mediju aliansē" ietilpst 25 televīzijas kanāli Baltijā. Uzņēmums producē vietējās televīzijas ziņas Latvijā un Igaunijā.

Jau ziņots, ka Valsts drošības dienests (VDD) 4.februārī, veicis vairākas kratīšanas Rīgā un Tallinā. Kratīšanas veiktas 2019.gada 19.decembrī sāktā kriminālprocesā pēc par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Kā informē VDD, dienas gaitā sadarbībā ar Igaunijas Drošības policiju (KAPO) tika veiktas vairākas sankcionētas kratīšanas ar aizdomās turētajām personām saistītos objektos Rīgā un tās apkaimē, kā arī Tallinā, to laikā iegūstot lielu skaitu dokumentu un datu nesēju.

"Izmeklēšanā iegūtā informācija rada pamatu aizdomām, ka personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās nodrošinājusi piekļuvi finanšu un saimnieciskajiem resursiem lielos apmēros personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība," teikts VDD izplatītajā paziņojumā.

Latvijas televīzijas (LTV) raidījums "de facto" iepriekš vēstīja, ka kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā ar VDD sadarbojusies Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kura pērnajā novembrī aizliedza "Pirmā Baltijas kanāla" īpašniekam "Baltijas mediju alianse" pārraidīt deviņus Krievijas kanālus, jo to patiesais labuma guvējs esot Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa, ES sankciju sarakstā nu jau gandrīz sešus gadus iekļautais miljardieris Jurijs Kovaļčuks.

Arī VDD sāktā lieta esot saistīta ar darījumiem, kuros ar finanšu resursiem nodrošināts Kovaļčuks.