ASV, Lielbritānija un Igaunija apsūdz Krieviju kiberuzbrukumā Gruzijai

ASV, Lielbritānija un Igaunija izvirzīja šo jautājumu ANO Drošības padomē pēc tam, kad Gruzijas vēstnieks ANO februārī savā vēstulē Drošības padomei rakstīja par šo liela mēroga kiberuzbrukumu, kas noticis oktobrī. Igaunija kopš 1.janvāra ir ANO Drošības padomes nepastāvīgā dalībvalsts.

Igaunijas vēstnieks ANO Svens Jirgensons pēc tam nolasīja paziņojumu, stāvot blakus Lielbritānijas vēstniecei Karenai Pīrsai un ASV vēstnieka vietnieka pienākumu izpildītājai Čeritai Normenai Čaletai. Paziņojumā teikts, ka šie kiberuzbrukumi "ir daļa no Krievijas ilgi veiktās naidīgas un destabilizējošas darbības kampaņas pret Gruziju un ir daļa no plašāka ļaundabīgas darbības šablona".

Minētās trīs Rietumvalstis paziņoja, ka šie uzbrukumi demonstrē to, ka Krievijas militārais izlūkdienests Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU) turpina "pārdrošas (..) kiberooperācijas pret vairākām valstīm".

"Šīs darbības ir skaidrā pretrunā ar Krievijas mēģinājumiem apgalvot, ka tā ir atbildīgs aktors kibertelpā," teikts paziņojumā, piebilstot, ka "bezatbildība kibertelpā ir kaitīga mums visiem".

Gruzijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka 28.oktobra uzbrukumus bija "vērsts pret Gruzijas nacionālo drošību ar nolūku kaitēt Gruzijas pilsoņiem un valdības struktūrām, traucējot un paralizējot dažādu organizāciju funkcionalitāti, izraisot nemieru sabiedrībā".

Krievijas Ārlietu ministrija ir noraidījusi šīs apsūdzības kā "nepamatotas un politiski tendētas" un paziņojusi, ka nav nekādu pierādījumu par Krievijas iesaistīšanos. Tā piebilda, ka šīs apsūdzības atspoguļo Gruzijas centienus "demonizēt" Krieviju un pasliktināt attiecības.

ANO Ģenerālā asambleja decembrī pieņēma Krievijas atbalstītu rezolūciju, sākot procesu jauna starptautiska līguma izstrādei par kibernoziedzības apkarošanu. Iebildumus pret šo rezolūciju izteica Eiropas Savienība (ES), ASV un citas valstis.