Rundāles pils galma noslēpumi: rokoko laikmeta modes aizraujošās nianses

Sievietes patiešām tolaik dažādos veidos upurējās modes vārdā – galvenokārt veselības ziņā. 

Franču stils. Tas ir tavs statuss

Franču silueta tērpus “Robe à la Française”, kuriem ir raksturīgas minētās pārspīlētās formas uz sāniem, uztur īpašas konstrukcijas apakšsvārki, ko sauc par “panjē” jeb tulkojumā no franču valodas - "grozs".

Franču kleita sastāv no trim galvenajām daļām: daļēji redzamie apakšsvārki; pati greznā kleita; korsetes dekoratīvā daļa – stomaks.

"Sieviete savu ikdienu nevar iedomāties bez korsetes. Šī apakšveļa ir ļoti būtiska, tā rada moderno siluetu. Protams, par ērtumu šādā tērpā nav ne runas," stāsta tērpu eksperte. 

18.gs. cilvēka koptēls – apģērbs ar visu frizūru ir tāds nopietns finansiāls ieguldījums. Tie ir ļoti dārgi un vēsta par galma bagātību.

"Audumi tiek austi ar roku darbināmās stellēs. Mežģīnes arī ir to laiku roku darbs, tās bija tik vērtīgas, ka pat "ceļoja" no viena tērpa pie cita. Arī kleitas nēsāja ne tikai pirmā īpašniece -  pēc tam tās nodeva mantojumā," atklāj Elīna. 

Kāpēc mēs neredzam diez cik daudz tā laika tērpu muzejos? Jo tie patiešām tika novalkāti.

"Piemēram, šī franču kleita ar savu bantīšu risinājumu dekoratīvās korsetes daļā ir ļoti aktuāla tajā laikā. Ja pievēršam uzmanību kleitas mugurpusei – tā ir krītoša un brīva. Veidotas t.s. Vato ieloces. Šim modelim velce ir saīsināta, bet, ja viņa dotos uz vakara balli, tad velce būtu līdz pat zemei un vēl garāka. Tā īsā velce liecina, ka viņa var atļauties dažāda garuma velces un viņas pūrs ir pilns ar bagātībām," atklāj rokoko laikmeta modes eksperte. 

Tā laika kleitas izmaksas – mūsdienās jauna auto vērtība.

Mēs nevaram aizmirst arī par frizūru, kas ir vislaikietilpīgākais process. Kungiem bija vieglāk – viņi tajā laikā valkāja parūkas, bet dāmas savas frizūras visbiežāk veidoja no pašas matiem un polsterējumiem.

Vairāku stundu darbs, kuru arī jāprot iznest!

Rokoko laikā kungi ļoti pievēršas savam ārējam izskatam. Viņi valkā mežģīnes ap piedurknēm un kaklu. "Bagātīgi izšūts tērps. Tikpat dārgs kā dāmai. Smalki izšūts uzvalks, veste un īsbikses līdz celim," par vīrieša tērpu stāsta "Mazās muižas" vadītāja.  

Kungi valkā zeķes, ko apsien ar speciāliem zeķturiem. Vīriešu tēls ir diezgan sievišķīgs.

Marijas Antuanetes uzticības persona Roza Bertēna (Rose Bertin), kurai karaliene bija piešķīrusi “modes ministres” titulu, bija vēsturē pirmā modes māksliniece, kura lika pamatus Parīzes Haute Couture.

Angļu siluets - praktiskāks, bet ne mazāk grezns

Mazāk formāls tērps jeb angļu stila tērps “Robe a l'anglaise” arī tomēr ir gana grezns. "Šā silueta formas radīšanai  sievietei ap vidukli tiek apsiets mēness formas spilventiņš, kas rada polsterējumu uz mugurpusi. Tas pilnīgi atšķiras no franču stila kleitām. Zīmīgs moments, ka vidukļa līnija ir pilnībā izcelta un apspīlēta, kas arī nav franču kleitām, kuras aizmugurē rotāja velces," salīdzina Elīna Kuzņecova. 

Šādai kleitai aiziet ļoti daudz auduma, jo akcents uz daudzām, daudzām ielocēm. Svārku daļai audums nepieciešams 5 metri garumā.

Angļu silueta kleitām raksturīgas pieguļošas piedurknes, bieži vien arī garas. Izsmalcināts izšuvums maijpuķīšu motīvā, kas papildināts ar saldūdens pērlēm, ir tā laika būtisks elements.

Izsmalcinātība ir tā laika atslēgvārds.

Pie dāmas kleitas ir piestiprināts arī interesants aksesuārs “šatlēns” (no franču vārda "šato" – pils; "šatlen" ir pils saimniece).

"Namamātei pie jostas karātos atslēgu saišķis, bet te atslēgu vietā ir galma dāmai ikdienā vajadzīgas lietiņas: uzpirkstenis, šķērītes, piezīmju blociņš ar kaula lapām, zīmogs un arī kompass, ja apmaldies!"

Šajā laikā liela ietekme ir arī Austrumiem – piemēram, Ķīnas zīds vai Indijas kokvilna, kas apdullina tā laika Eiropu. Aktuāli kļūst arī strīpaini un rūtaini audumi.

Angļu silueta kleitas ir arī praktiskas, cik nu praktiskas tās var būt, jo kleitas garo velci var pacelt un atspraust, lai būtu ērtāka pastaiga un nesasmērētu pašu dārgo kleitu.

"Šāda trīsdaļīga kleita saucas “Polonēze” un nosaukumu ieguvusi politisku notikumu ietekmē.

Polonēze ir poļu kleita, kas populāra 18. gs. 70. gados, kad Polijas lielvalsts tika sadalīta trīs daļās. Tā ir kā spilgts piemērs, ka mode un vēsture iet roku rokā!" atklāj tērpu eksperte. 

Kā tad šos dārgumus tolaik kopa un tīrīja? "Arī mēs kā tērpu radītāji un uzturētāji paši esam saskārušies ar tādu problēmu, jo šāds zīda audums ir kaprīzs un pēc mazgāšanas bieži kļūst nelietojams. Tolaik diez vai mazgāja tērpus, taču mainīja oderes. Tāpēc svarīga ir apakšveļa, jo apakškrekls veic filtrējošu funkciju - sasūc sviedrus un smakas," pastāsta Elīna. 

Kā var pārliecināties, viens rokoko stils sevī iekļauj ļoti daudz tērpa variāciju. Nosaukumi kleitām ir ļoti daudzi un dažādi. Mode bija ļoti mainīga, daudzveidīga un dinamiska, tāpat kā ornaments jeb rokoko.

Jau nākamajā "Rundāles pils galma noslēpumu" sērijā piedzīvosim īstu eksperimentu - tērpsimies kā tā laika dāmas un kungi. Kā tas būs, skaties jau nākamajā sestdienā!

Sakām lielu paldies:

* vēsturisko rekonstrukciju studijas “Rokoko” vadītājai, laikmeta stāstu gidei Elīnai Kuzņecovai;

* mākslas vēsturniecei, skaisto tērpu autorei Jeļenai Forstei;

* “Mazās muižas” un Rundāles pils pārstāvjiem par viesmīlību un atsaucību;

* Olafam Soloveikam, Nadeždai Bigaņičai par asistēšanu un piedalīšanos filmēšanā.