Asociācija: Latvijas iedzīvotāji pērn zāļu uzcenojumos samaksājuši €114,3 miljonus (13)

Tas nozīmē, ka ik gadu uz pacientu pleciem gulstas miljoniem eiro liels slogs, kamēr lieltirgotavas un aptiekas uz to rēķina gūst peļņu.

Apkopojot Nacionālā veselības dienesta un Valsts zāļu aģentūras pieejamo informāciju par recepšu zāļu patēriņu Latvijā, SIFFA secinājusi, ka 2019.gadā recepšu medikamentu apgrozījums aptiekās un ārstniecības iestādēs Latvijā sasniedza 346,43 miljonus eiro (neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli).

Kopējais realizēto recepšu zāļu iepakojumu skaits pērn sasniedzis 27,47 miljonus, savukārt aprēķinot vidējo viena recepšu zāļu iepakojuma cenu aptiekās un ārstniecības iestādēs, tā bijusi 12,61 eiro, neiekļaujot PVN. Šo cenu veidojusi zāļu ražotāju vidējā cena 8,45 eiro apmērā un aptieku un lieltirgotavu piecenojums, kas vidēji sastādījis 4,16 eiro, apliecinot, ka aptuveni vienu trešdaļu no zāļu cenas pacients samaksā tikai uzcenojumos.

Kopumā aprēķinot vidējo aptieku un lieltirgotavu uzcenojumu pret zāļu pašizmaksu jeb ražotāja cenu, pacienti, iegādājoties recepšu zāles aptiekās, gada laikā lieltirgotavu un aptieku uzcenojumos ir samaksājuši 114,3 miljonus jeb 49,24% pret zāļu pašizmaksu.

Salīdzinot Latvijas uzcenojumu modeli tādai pašai zāļu cenai ar kaimiņvalsti Lietuvu, secināts, ka viens recepšu zāļu iepakojums pacientam Lietuvā izmaksā par aptuveni 2,11€ lētāk nekā Latvijā - ja zāļu ražotāja vidējā cena par zāļu iepakojumu ir 8,45€, tad aptieku un lieltirgotavu uzcenojums sastāda 2,10€, veidojot gala cenu 10,55€, neiekļaujot PVN. Nav pazīmes, ka lieltirgotavu un aptieku bizness Lietuvā pastāvētu pēc altruisma pieejas, vienlaikus Latvijā valsts noteiktais uzcenojumu apjoms recepšu medikamentiem ir pārāk liels, kas uzņēmējiem atļauj Latvijā pelnīt vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.

Mainot esošo uzcenojuma modeli Latvijā, gada laikā tiktu ietaupīti 56,58 miljoni eiro.

Latvijā kopš 2005.gada ir pastāvējusi viena nemainīga formula, pēc kuras aptiekas un lieltirgotavas aprēķina piecenojumus recepšu medikamentiem, kā rezultātā pacienti par zālēm regulāri ir pārmaksājuši tieši uzcenojumu dēļ. Turklāt - salīdzinot Latvijas situāciju ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šobrīd ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu veidošanas mehānisms.

Ja Latvija ieviestu Lietuvas modeli, lieltirgotavu un aptieku uzcenojumu apmērs samazinātos uz pusi - par 50,5% jeb 56,58 miljoniem eiro gadā. Mainot esošo piecenojuma likmi, tiktu panākts, ka uz katrām recepšu zālēm uzcenojumu apmērs būtu mazāks, līdz ar to kopējā summa, kuru šobrīd tērējam medikamentos, samazinātos un zāles kļūtu finansiāli pieejamākas.