Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta.
Vaidere maldina. Covid-19 nav tikai gripas paveids (40)
Kopš jaunā koronavīrusa jeb Covid-19 izplatības sākuma sociālajos tīklos cilvēki bieži pauž viedokli, ka tas nav nekas trakāks par sezonālo gripu. Līdzīgi vēl pirms dažām dienām publiski izteicās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (Jaunā Vienotība): jaunais vīruss esot kārtējais gripas paveids un daudzo pasākumu atcelšana ir pārspīlēta ažiotāža.
Taču tā ir maldinoša pieeja: Covid-19 nav gripa, tas ir bīstamāks un atšķiras izplatības specifika, tāpēc arī rīcībai jābūt citādai.
“Ja es ticu mediķiem, un es ticu mediķiem, tad šis vīruss ir tāds kārtējais gripas paveids, nav ne ar ko šausmīgāks, nav buboņu mēris vai kas cits. (..) Varbūt mazlietiņ pārspīlēts ir tas, ka tik ļoti daudz pasākumu ir atcelti, jo gripas epidēmijas ir katru gadu,”
tā eiroparlamentāriete Inese Vaidere teica Rīga TV24 6.februāra raidījumā Preses klubs. Re:Check ar Vaideres palīdzes starpniecību deputātei jautāja, kuri mediķi Covid-19 sauc par gripas paveidu. Deputāte uz to neatbildēja, taču apliecināja, ka nenoliedz Covid-19 bīstamību, “it īpaši noteiktām cilvēku grupām, līdzīgi kā tas ir gripas vīrusam”. Vaidere pauda, ka aicina ievērot piesardzības pasākumus, bet tiem esot jābūt samērīgiem.
Politiķi nav vienīgie, kas gripu min kā argumentu, aicinot necelt ažiotāžu. Sociālo tīklu lietotāji ar līdzīgiem apgalvojumiem dalās bieži.
Nav gripa, tāpēc pret to jāvēršas citādi
Aktuālo informāciju par jauno koronavīrusu regulāri apkopo Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC). Reaģējot uz mediju jautājumiem, tie Covid-19 skaidro arī salīdzinājumā ar sezonālo gripu. Abas organizācijas norāda: Covid-19 nav gripa, tāpēc arī rīcībai jābūt citādai.
Tiesa, pastāv līdzības – abi ir elpceļu vīrusi, abi tiek pārnesti gaisa pilienu veidā, piemēram, šķaudot vai izelpojot, abiem ir līdzīgi simptomi. Covid-19 tāpat kā gripai raksturīgs drudzis, sauss klepus, nogurums, arī apgrūtināta elpošana, sūrstošs kakls, galvassāpes. Kā norāda ECDC, jaunais vīruss ir tikpat vai pat vēl lipīgāks nekā gripa, taču būtiska atšķirība – pret to nav zāļu un vakcīnu. ECDC arī uzsver lielo atšķirību mirstības rādītājos – gripa Eiropas Savienības valstīs nogalina 0,1% saslimušo, savukārt no visiem konstatētajiem Covid-19 slimniekiem letālas beigas bijušas 2-3%. PVO aprēķinājusi, ka līdz šim rādītājs ir vēl augstāks – 3,4%. Tiesa, vairāki pētnieki pieļāvuši, ka ar laiku, kad būs iespējas precīzāk noteikt to cilvēku skaitu, kas pārslimo bez izteiktiem simptomiem, reālais mirstības rādītājs varētu izrādīties stipri zemāks.
PVO arī skaidro, ka slimības izpausmes ir smagākas nekā gripai. Aptuveni 80% Covid-19 saslimšanu norit maigā vai vidējā formā, 14% – smagā, bet 6% – kritiskā (apstājas elpošana, iestājas septiskais šoks un/vai pārtrauc darboties vairāki orgāni). Starp saslimušajiem vecumā virs 80 gadiem mirstības rādītājs pārsniedz 20%. Slimnieku vidū ir vairāk vīriešu nekā sieviešu.
Arī Rīgas Austrumu slimnīcas infektologs Māris Liepiņš norāda, ka abas slimības nevar salīdzināt. Turklāt atšķirībā no gripas, kurai ir zināma gan sezonalitāte, gan profilakse, gan ir medikamenti un vakcīnas, par koronavīrusu ir daudz neatbildētu jautājumu. ”Šajā gadījumā mēs tikai nojaušam, kā varam inficēties, cik ilgi pēc kāda kontakta cilvēks var saslimt. Sliktākais, ka mums nav ārstēšanas šim vīrusam un arī nekādu profilakses pasākumu,” saka Liepiņš. Tieši tāpēc, ka ir tik daudz nezināmā, viņš ir pārliecināts, ka piesardzības pasākumi ir vietā. Arī tāpēc, lai neinficētu vecāka gadagājuma cilvēkus, kuriem slimība daudz biežāk var beigties ar nāvi.
PVO uzsver, ka atšķirībā no gripas jaunā vīrusa upuru skaitu var samazināt, izsekojot, kur saslimušie bijuši un ar ko kontaktējušies – šāda rīcība glābj dzīvības. Tāpēc svarīgi nekavējoties slimību diagnosticēt, saslimušo paturēt karantīnā un noskaidrot, ar kuriem cilvēkiem viņš ticies. Lai metodes dotu rezultātu, ļoti būtiska ir sabiedrības izpratne par nepieciešamajiem pasākumiem un to pieņemšana.
Secinājums: Lai gan gripai un Covid-19 ir līdzīgs inficēšanās veids un simptomi, tās ir atšķirīgas slimības, tāpēc to salīdzināšana tiešā veidā ir maldinoša. Atšķiras arī ierobežošanas pasākumu efektivitāte – Covid-19 izplatību var ierobežot, mazinot pulcēšanos un cilvēku pārvietošanos pa vīrusa skartajām zonām.