Noraida priekšlikumus par starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru noteikšanu

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LLNK frakcija bija rosinājusi papildināt Teritorijas attīstības plānošanas likumu ar jauniem jēdzieniem "starptautiskas nozīmes attīstības centri", "nacionālas nozīmes attīstības centri" un "reģionālas nozīmes attīstības centri". Starptautiskas nozīmes attīstības centri ierosinājuma iesniedzēju izpratnē ir pilsētas, kuras pilda starptautiskas nozīmes attīstības centru lomu transnacionālajā un pārrobežu sadarbība. Par šādiem centriem ierosināts noteikt Daugavpili, Liepāju, Rīgu un Ventspili.

Par nacionālas nozīmes attīstības centriem ierosināts saukt lielākās pilsētas, kurās pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir vismaz 20 000, kurās ir attīstīta rūpniecība, transports, sabiedriskie pakalpojumi un sociālā infrastruktūra. Tās varētu būt Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Savukārt par reģionālas nozīmes attīstības centriem varētu saukt kopumā 34 pilsētas, kas ir nozīmīgi reģiona kultūras, transporta vai ražošanas centri un attīstītu sociālo infrastruktūru un daudzveidīgiem pakalpojumiem.

Pret šādu jēdzienu ierakstīšanu likumprojektā iebilda Saeimas Juridiskais birojs, kas norādīja, ka šie jēdzieni ir minēti tikai Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ("Latvija2030"), kā arī Teritorijas attīstības plānošanas likumprojekta pielikumā, bet citos normatīvajos aktos tie nav minēti. Ja likumdošanā nosaka šādus jēdzienus, tad ir jāparedz arī juridiskās sekas, kas patlaban nav, uzsvēra Juridiskā biroja pārstāvis.

Šodien Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti izskatīja vien divus no 14 iesniegtajiem priekšlikumiem.

LETA jau ziņoja, ka ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka Daugavpils pašvaldība un pašvaldības, kas veido jaunizveidojamo Daugavpils novadu, Liepājas pašvaldība un pašvaldības, kas veido jaunizveidojamo Lejaskurzemes novadu, un Rēzeknes pašvaldība un pašvaldības, kas veido jaunizveidojamo Rēzeknes novadu, veido kopīgu sadarbības iestādi, lai nodrošinātu kopēju integrētu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu un teritorijas plānojuma izstrādi visai teritorijai.