"Melnās pirmdienas" naftas cenas kritums: vai to sajutīs arī autovadītāji Latvijā? (11)

Jāņem vērā, ka Latvijas autovadītāji nesen piedzīvoja degvielas cenu kāpumu un tas notika akcīzes likmes paaugstināšanas dēļ, kā arī – to ietekmēja grozījumi “Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu”. Tieši tādēļ 95. markas benzīnu Latvijā ir iespējams realizēt ar ne mazāk kā 10% bioetanola piejaukumu iepriekšējo 5% vietā.

Taču, ņemot vērā norises globālajos tirgos, naftas cenai būtiski samazinoties, tam vajadzētu atspoguļoties arī Latvijas patērētājiem.

Kā portālam TVNET skaidroja pašmāju degvielas uzpildes staciju tīkla “Virši” Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs, kopš janvāra sākuma ģeopolitisko notikumu un Covid-19 ietekmē benzīna un dīzeļdegvielas cenas degvielas uzpildes stacijās jau ir samazinājušās vairāk nekā par 10 centiem litrā.

“Pēdējo dienu notikumi pēc OPEC sanāksmes un Saūda Arābijas izsludinātā “cenu kara” ir izraisījuši krasu biržas cenu kritumu. Situācijas attīstība un degvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās lielā mērā būs atkarīgas no šo ģeopolitisko notikumu attīstības – ja esošā tendence būs noturīga, tad tas arī turpmāk atspoguļosies mazumtirdzniecības cenās,” saka Andrianovs.

Savukārt “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis sacīja, ka tas, vai degvielas cenas samazināsies degvielas uzpildes stacijās, ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik ilgi turpināsies naftas un naftas produktu cenu kritums un cik ilgu laiku saglabāsies šāds zems līmenis.

“Vienas dienas krasās naftas cenu izmaiņas acumirklī neatspoguļojas degvielas cenās uzpildes stacijās. Pēdējo pāris nedēļu laikā degvielas cenas “Neste” degvielas uzpildes stacijās ir samazinājušās benzīnam par 3 centiem, un dīzeļdegvielai par 4 centiem,” sacīja Beiziķis.

Kā norāda “Circle K” degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs, degvielas cenas Latvijā seko pasaules cenu izmaiņām ar nobīdi.

“Līdz ar to šī brīža jēlnaftas cenu kritums biržā daļēji atspoguļojas naftas produktu un degvielas cenās Latvijā. Ja salīdzina vidējās dīzeļdegvielas cenas “Circle K” tīklā, tad

kopš janvāra sākuma, kad notika akcīzes cenas celšana, līdz 10. martam degvielas cenas ir kritušās par 8%” saka Titovs.

Jānorāda, ka degvielas produktu iepirkuma cena veido tikai 35% no kopējās degvielas cenas. Lielāko daļu jeb 55% veido dažādi nodokļi – akcīze, PVN un nodeva par obligāto valsts rezervju glabāšanu. Savukārt aptuveni 10% ir mazumtirgotāja uzcenojums, ar ko tiek nosegtas ar degvielas mazumtirdzniecības nodrošināšanu saistītās izmaksas, piemēram, darba algas, degvielas kvalitātes kontrole, DUS un termināļu uzturēšana un apkalpošana u.c.

Degvielas cenas no 2020. 1. janvāra negatīvi ietekmējuši divi faktori: akcīzes likmes paaugstināšana un grozījumi “Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu”. Tā rezultātā 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 10% bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5% vietā.

Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena no 1. janvāra palielinājās vidēji par 5,7 centiem litrā - akcīzes pieauguma dēļ par 4 centiem litrā un bioetanola komponentes īpatsvara palielinājuma rezultātā vēl par papildu 1,7 centiem litrā.

Dīzeļdegviekas cena akcīzes likmes palielināšanas rezultātā pēc 1. janvāra pieaugusi par 5,1 centiem litrā un potenciāli pieaugs vēl pēc 1. aprīļa, kad stāsies spēkā jaunās prasības biopiejaukuma daudzumam, kas attiecas uz vasaras perioda dīzeļdegvielu.

Savukārt 98. markas benzīna, kura sastāvā nav bioetanola, un autogāzes cenu pēc 1. janvāra ietekmējusi tikai akcīzes likmes paaugstināšana attiecīgi par četriem un 2,8 centiem litrā.

“Kā tirgus dalībnieks nedrīkstam sniegt prognozes par turpmākajām degvielas cenu izmaiņām. Jebkādas prognozes cenu kāpumam vai kritumam būtu tikai minējumi bez pamatojuma. Pašlaik visa pasaule pievērš uzmanību koronavīrusa “Covid-19” izplatībai pasaulē. Tas, cik veiksmīgi vīruss tiks apkarots, ietekmēs arī turpmāko ekonomisko attīstību, tajā skaitā degvielas cenu izmaiņu biržā. Ņemot vērā, ka nevaram prognozēt, vai jēlnaftas cenas kritums biržā būs īslaicīgs vai ilglaicīgs, nevaram minēt tās konkrētu ietekmi uz naftas produktu iepirkuma cenu un degvielas cenām Latvijā,” skaidro Titovs.

"VIADA Baltija" valdes priekšsēdētājs Aruns Šatkus norāda, ka uzņēmums šobrīd ļoti aktīvi seko līdzi izmaiņām pasaules degvielas tirgū.

"Nenoliedzami minētais faktors, ka pirmdien naftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 1991. gada, atsevišķu jēlnaftas marku vērtībai krītoties pat par 30 procentiem, šobrīd ir ietekmējis degvielas cenu izmaiņas gala patērētājam Latvijā. Jau šodien var novērot, ka VIADA degvielas uzpildes stacijās cena gala patērētājam ir samazināta un turpina samazināties," norāda Šatkus. 

Degvielas cenu ietekmē ļoti daudzi faktori, kas ietver sevī šā produkta nonākšanu pie patērētāja, tādēļ šīs cenu izmaiņas ne vienmēr ir tik strauji jūtamas patērētājam tajā pašā dienā.

"Ja tirgus tendences nemainīsies, tad mēs prognozējam, ka degvielas cenu samazinājums tuvākajā laikā turpināsies Latvijas degvielas tirgū, taču pasaules degvielas tirgus tendences ir grūti prognozēt ilgtermiņā, un tas viennozīmīgi var mainīties arī Latvijas tirgus sakarā," saka Šatkus.

Jāatgādina, ka pirmdien naftas cenu kritums notika tādēļ, ka OPEC dalībvalstis nespēja vienoties par naftas ieguves apjomu samazināšanu. OPEC piedāvāja 14 valstīm 2020. gada otrajā ceturksnī samazināt ikdienas naftas ieguvi par vienu miljonu barelu naftas dienā. Vairākām valstīm, to vidū arī Krievijā, bija paredzēts samazināt ieguves apjomu par teju 1,5 miljonu barelu naftas dienā. Tomēr – Krievija un citas valstis atteicās noteikt ierobežojumus.

Piedāvājums samazināt naftas ieguves apjomus ir saistāms ar OPEC valstu vēlmi izvairīties no tālāka naftas cenu krituma, kas sācies koronavīrusa “Covid-19” dēļ. Tā dēļ vērojamas negatīvas iezīmes pasaules ekonomikā, kā arī – būtiski samazinājies pieprasījums pēc naftas.

Tomēr paredzams, ka no pirmā aprīļa visi ierobežojumi naftas ieguvei tiks atcelti. Pašreizējā vienošanās paredz, ka OPEC dalībvalstis un to partneri ir samazinājuši naftas ieguvi par 1,7 miljoniem barelu naftas dienā.