Koronavīruss sniedz ieskatu, kas varētu notikt, ja uz Zemes nonāktu citplanētu dzīvība (15)

Apollo 11 apkalpi karantīnā apciemo ASV prezidents Ričards Niksons
Apollo 11 apkalpi karantīnā apciemo ASV prezidents Ričards Niksons Foto: NASA

Varbūt tomēr vajadzētu padomāt divreiz par mūsu darbošanos citplanētu dzīvības meklējumos. Protams, būtu jauki to atrast, tomēr bioloģiski, epidemioloģiski un emocionāli mēs varam ar to netikt galā.

Pašlaik atrodamies globālas panikas vidū, ko izraisījusi iepriekš nezināma dzīvības forma - “SARS-CoV-2” vīruss, kas izraisa slimību “COVID-19”. Pašlaik reģistrēti jau aptuveni 90 tūkstoši saslimšanas gadījumu 68 pasaules valstīs, no kuriem trīs tūkstoši ir beigušies letāli, izdevumā "TIME" raksta žurnālists un rakstnieks Džefrijs Klugers.

Lidojumi tiek ierobežoti, starptautiskās konferences un izstādes atceltas, Tokijas olimpiskās spēles apdraudētas, un sāk parādīties globālās ekonomikas lejupslīde.

Visa cilvēce cieš no slimības izraisītajām sekām, tomēr ķīniešiem šis laiks ir īpaši smags. Vīruss parādījās Ķīnas pilsētā Uhaņā un izplatījās pa visu pasauli, raisot arī rasismu un neiecietību pret aziātiem.

Foto: Abedin Taherkenareh / EPA

Kalifornijas skolā nupat notika uzbrukums 16 gadus vecam Āzijas izcelsmes amerikānim, kurš tika apsūdzēts kā vīrusa nēsātājs. Dienvidkorejā ir parādījies latents noskaņojums pret ķīniešiem, kad pat daži veikali izkāruši paziņojums, ka ķīnieši pie viņiem vēlami nav. Savukārt Vankūverā ķīniešu zēns spēļu laukumā tika apsaukāts par “vīrusa puiku”.

“Tieši tas pats notika SARS laikā, kad parādījās rasistiskas izpausmes pret Amerikas aziātiem, savukārt ebola laikā no rasisma cieta afrikāņi un afroamerikāņi. Cilvēki vienkārši ņem kādu citu cilvēku grupu un vaino to par savas nācijas cilvēku inficēšanu,” izdevumā “Cronkite News” stāsta pētnieks Vejs Lī.

COVID-19, protams, ir tikai Zemes problēma un ar kosmosu tai sakara nav, tomēr kosmosa kontekstā ir vērts par to padomāt. Proti, NASA jūlijā gatavojas uz Marsa nogādāt jaunu pašgājēju, kas meklēs mikrobus un savāks akmeņu un smilts paraugus, kas vēlāk tiks nogādāti atpakaļ uz Zemes. Šie paraugi varētu būt potenciāli bīstami cilvēkiem.

No vienas puses, inficēšanās iespēja tādā veidā ir ļoti maza. Kā rakstīts izdevuma “Space” slejā, NASA ir pieredzējusi Zemes aizsardzībā no bioloģiski bīstamām lietām no citām planētām, kā arī citu planētu aizsardzībā no Zemes mikrobiem. Kosmosa aģentūrai pat ir vesela vienība, kas nodarbojas tieši ar to.

Šīs vienības misija ir rūpīgi kontrolēt potenciālo piesārņojumu no citām planētām, kas organismu un organisku materiālu formā var nonākt uz Zemes ar kosmosa kuģiem, kā arī novērst citu planētu piesārņojumu ar Zemes materiāliem un organismiem.

Foto: Publicitātes foto

NASA lielākā pieredze piesārņojuma riskā bija Apollo misiju laikā, kad uz Zemes atgriezās astronauti ar Mēness iežu paraugiem. Astronautiem nekavējoties pēc nolaišanās bija jāietērpjas īpašos aizsargtērpos un tad jādodas atgūties uz jūras spēku kuģi. Pēc tam astronauti ar lidmašīnu tika nogādāti Hjūstonā, kur trīs nedēļas tiem bija jāpavada izolācijā.

Kā jau tika gaidīts, astronauti no Mēness, kur nav ne gaisa, ne ūdens, nebija atveduši nekādus patogēnus, tāpēc vēlākajās Apollo misijās karantīnas laiks tika samazināts.

Tiesa, Marss būs pavisam cita lieta, jo reiz uz tā bija ūdens un, iespējams, dzīvība. Var gadīties, ka kāda dzīvības forma joprojām tur eksistē. Kā teikts rakstā izdevumā “Space”, pastāv iespēja, ka Zemes un Marsa dzīvības pat ir saistītas. Meteorīti no Marsa, uz kuriem varēja atrasties mikroorganismi un kas pirms miljardiem gadu ietriecās Zemē, varēja veicināt dzīvības rašanos. Tādā gadījumā mēs ne vien esam atklājuši marsiešus, bet paši esam marsieši. Tomēr jebkāda saikne starp pašreizējo Zemes un Marsa dzīvību palielina risku, ka cilvēka organisms varētu būt labvēlīga vide Marsa potenciālajiem mikrobiem.

Marss
Marss Foto: AFP/LETA

Tiesa, cik lielas ir izredzes atrast dzīvību uz Marsa, pagaidām nav zināms, tāpēc iespēja, ka kāds patogēns no Marsa varētu inficēt Zemes iedzīvotājus, ir vairāk Holivudas kinofilmas scenārijs nekā realitāte.

Protams, risks vienmēr pastāv. Pat laboratorijās, kurās ir augstākā līmeņa drošība un izolācija, vienmēr ir kaut neliels risks, ka kaut kas var no tām “izbēgt”. Iedomājies - ja tā notiktu un cilvēki tiktu inficēti ar kaut ko, kam izcelsme nav mūsu planēta? Vai situācija pasaulē vismaz daļēji nebūtu līdzīga tagadējai?

Cīņa ar SARS-CoV-2 ir cilvēces “seja” brīdī, kad kāds organisms to apdraud.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu