Vienojas par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanas pamatprincipiem (3)

Risinājuma pamatprincipi paredz, ka kreditori (kredītiestādes) labprātīgi dzēš parādus pilnībā vai daļēji, balstoties uz kredītiestādes apstiprinātu caurredzamu un publicētu politiku, izvērtējot arī parādnieka līdzšinējās rīcības labticību.

Saistības tiks dzēstas vienpusēji, taču priekšlikums attiecas uz saistībām, kuras nodibinātas līdz 2008.gada beigām, ja dzēšamo saistību atmaksa saistību rašanās brīdī bija nodrošināta ar hipotēku, un parādnieks vai ķīlas devējs saistībā ar parādsaistībām pret kreditoru ir zaudējis īpašumtiesības uz attiecīgo nekustamo īpašumu Civilprocesa likumā noteiktā procesā.

Kredīta saistībām to dzēšanas brīdī jābūt atspoguļotām kreditora (kredītiestādes) ārpusbilances uzskaitē. Hipotekāro parādsaistības tiks dzēstas fiziskajai personai, ja nav sākts maksātnespējas process. Saistību dzēšana attiecas gan uz parādnieku, gan tā galvinieku.  

Plānots, ka, dzēšot saistības, netiks piemērots kapitāla pieauguma nodoklis. Vienpusēji dzēstās saistības netiks atzītas par ienākumu un nebūs apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Paredzēts, ka pasākums ir fiskāli neitrāls, proti, tas neradīs valsts budžetam un kredītiestādēm ne ienākumus, ne izdevumus. 

Tāpat Latvijas Bankā norādīja, ka kredītu izkrāpēji un ļaunprātīgie nemaksātāji no šā procesa neiegūtu neko.  

Lai piedāvājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus likumos, piešķirot kredītiestādēm tiesības vienpusēji (pilnā apmēra vai daļēji) dzēst saistības, kā arī noteikt, ka dzēstās saistības parādniekam nerada nodokļu samaksas pienākumu. 

Pēc Latvijas Bankas un asociācijas aplēsēm, kopējais skarto parādnieku skaits ir aptuveni 13 000, un priekšlikums attiecas uz saistībām, kuru kopējais apmērs ir līdz 600 miljoniem eiro. Tas kopumā būtiski pārsniedz līdz šim gandrīz 10 gadu laikā gan maksātnespējas, gan vienošanos ceļā dzēsto saistību apmēru.  

"Paredzētais risinājums turpina izlīguma programmas, ko atsevišķas kredītiestādes jau īsteno, slēdzot ar klientiem vienošanās un dzēšot līdz pat 90% no parāda atlikuma. Šobrīd divpusēja rakstiska vienošanās ir obligāta, lai parādniekam nerastos nodokļu saistības. Latvijas Bankas un asociācijas piedāvātais risinājums vairs neparedz obligātu vienošanos starp kreditoru un parādnieku, kas uzskatāma par būtisku kavējošu faktoru saistību pilnīgai vai daļējai dzēšanai," klāstīja Latvijas Bankā. 

Latvijas Banka un asociācija aicinās ar risinājuma pamatprincipiem iepazīties atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Marta sākumā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks nāca klajā ar ideju par ekonomikas pārkaršanas laikā ņemto un šobrīd bezcerīgi neatgūstamo parādu dzēšanu, proti, tādu mehānismu, kā kredītiestādes varētu dzēst līdz 2008.gada nogalei izsniegtos hipotekāros kredītus, kuru atgūšana ir bezcerīga un kuri ir jau norakstīti, bet nevar tikt vienpusēji dzēsti.