Dinozauru laikā diena uz Zemes bija pusotru stundu īsāka (5)

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Paleoceanography and Paleoclimatology”, atklājums tika veikts, izanalizējot antīka moluska fosiliju. Izmantojot dažādas datēšanas tehnikas, zinātniekiem izdevās saskaitīt dienu skaitu dinozauru laikmeta gadā, kā arī izmērīt gaismas mainību vienā dienā.

Pētījuma rezultāti vēsta, ka dinozauru laikmetā gadā bija 372 dienas – par nedēļu vairāk nekā mūsdienās – bet diena bija par pusotru stundu īsāka.

“Mums ir radusies iespēja ielūkoties 70 miljonus gadu senā vēsturē. Tas ir satriecoši,” paziņojumā teica pētījuma galvenais autors Nīls de Vinters.

Pētījuma pamatā ir 70 miljonus gadu sens molusks “Torreites sanchezi”, kurš vairāk nekā deviņus gadus pavadīja seklas jūras gultnē – teritorijā, kas mūsdienās ir sauszeme Omānas kalnos, vēstīts izdevumā “Newsweek”.

Zinātnieki izmantoja lāzerus, lai moluska fosilijas čaulā izveidotu 10 mikrocentimetru diametra caurumus. Pētījuma autori saka, ka šāda tehnika ļauj tiem daudz precīzāk saskaitīt “augšanas gredzenus” nekā ar mikroskopu.

Šis pētījums arī ir pirmais, kas sniedz pirmos pārliecinošos pierādījumus par to, ka tādiem moluskiem kā “Torreites sanchezi” bija simbiotiskas attiecības ar fotosintezējošajām sugām. Gredzenu raksti liecina, ka molusku čaula auga ātrāk dienā nekā naktī un bija atkarīga no saules, nevis mēness cikliem.

Pētnieki domā, ka “Torreites sanchezi” eksistēja kopā ar citām sugām, kas auga moluska iekšienē un barojās no saules gaismas – līdzīgi kā aļģes, kas mīt milzgliemenēs.

“Torreites sanchezi” sastāvēja no divām nevienādām čaulām, kuras saturēja “eņģe”. Citiem vārdiem, tas bija līdzīgs mūsdienu gliemenei ar asimetriskām čaulām. Šie moluski dzīvoja rifos tropiskajos ūdeņos un savā ekosistēmā veica līdzīgu funkciju kā mūsdienu koraļļi.