Kas mudinājis Putinu atteikties no mantinieka meklēšanas? (56)

Jāņem vērā, ka Vladimirs Putins bija vairākas reizes iepriekš signalizējis, ka viņš prezidenta amatu pēc 2024. gada varētu atstāt un turpināt vadīt valsti aiz viņa paša izvēlēta politiskā mantinieka muguras. Līdzīgu viedokli pauduši arī prominentais Krievijas eksperts Marks Galeoti un politologs Andis Kudors. Līdz ar to rodas jautājums – kas ir mudinājis Putinu beigu beigās turpināt vadīt valsti tāpat kā līdz šim un kļūt par prezidentu uz mūžu gan faktiski, gan arī juridiski. Atbildi portāls TVNET vaicāja Latvijas starptautisko attiecību ekspertiem.

Kā var izskaidrot Putina stratēģijas maiņu?

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis nav pārliecināts, ka Putins vispār nopietni apsvēra sava amata pamešanu. Šeit ir jāņem vērā, ka viņš 20 gadu garumā ir izveidojis sistēmu, kas ir ap viņu centralizēta. «Bez viņa eksistences šī sistēma sāktu plaisāt un, iespējams, pat sagrūtu. No viņa atrašanās pie varas stūres ļoti daudz iegūst arī politiskā elite,» norāda pētnieks.

Savukārt Putina iepriekš izplatītie signāli par amata pamešanu vairāk bija ētera troksnis, lai radītu diskusiju.

Tā savā ziņā bija sabiedrības nepatikas un neapmierinātības slāpēšana saistībā ar faktu, ka valsts neņem vērā tās viedokli. Vienlaikus šāda pieeja arī dod iespēju pārbaudīt valdības virzītos projektus un vīziju par tālāko attīstību, lai pārbaudītu sabiedrības reakciju. Pētnieks arī vērš uzmanību uz to, ka Putina ierosinātajos konstitucionālajos grozījumos ir ierakstīts ļoti daudz kas, taču tajā pašā laikā pastāv liels detalizācijas trūkums. Tas rada lielas interpretācijas iespējas, ko projekta virzības gaitā var izmantot. 10. marta Putina paziņojums ir tam labs piemērs, apgalvo pētnieks.

Papildus tam politologs un Krievijas eksperts Andis Kudors norāda, ka Putins neesot vēlējies būt «kliba pīle». «Ja Krievijas grupējumi ieraudzīs, ka viņš paliek vājš, tad tas ir riskanti – var sākties savstarpējas cīņas,» saka Kudors. Putins ar šo spēka izrādīšanas soli varētu būt cerējis, ka iespējamās konkurentu sadursmes par varas pīrāgu tiks neitralizētas. Politologs norāda, ka šajās dienās Krievijas politiskā elite diezgan bieži runā par stabilitāti. Tomēr šeit jāatceras, ka tā nav valsts attīstības stabilitāte, bet gan Krievijas varas elites stabilitāte.

Balodis šajā kontekstā pauž, ka Putinam pietuvinātās elites viļņošanos izraisīja viņa paša uzsāktās diskusijas par iespējamu varas nomaiņu.

Kudors arī nav tik viennozīmīgi pārliecināts par to, ka Putins patiešām būs prezidents pēc 2024. gada. Viņš gan nenoliedz, ka Krievijas attīstība var iegrozīties tā, ka pašreizējais Kremļa saimnieks balstās uz apgalvojumu, ka valsts ir apdraudēta, un stabilitātes uzturēšanas vārdā savu amatu saglabā. «Viņš var paziņot – ir Putins, ir Krievija jeb nav Putins un nav Krievijas,» apgalvo pētnieks.

Visbeidzot, Baltijas drošības fonda direktors Otto Tabuns Putina svārstības sasaista ar vairāku varas saglabāšanas variantu izmēģināšanu. «Kā mēs redzam pēc sarežģījumiem Maskavas un Minskas attiecībās, sākotnējais plāns turpināt būt par Kremļa saimnieku ar Baltkrievijas integrāciju neizdevās, un

tā vien izskatās, ka Putins nav atradis citu alternatīvu, kā saglabāt personīgo varu, drošību un viņa paša veidotās sistēmas ietekmi,» saka eksperts.

Putins arī pagaidām varētu censties izmantot faktu, ka viņa popularitāte ir salīdzinoši augsta, lai riskētu ieviest  viņam labvēlīgas izmaiņas, kuras ietekmēs Krievijas politiku vēl nākamos 16 gadus.

Vienlaikus pētnieks brīdina, ka Krievija pēc Putina jebkurā gadījumā būs ļoti neparedzama. Šeit būs jautājums par to, vai viņa politiskie mantinieki spēs savā starpā sadalīt varu un novērst Krievijas sadalīšanos. «Mums ir jābūt gataviem arī krīzes scenārijiem - pilsoņu kara draudiem, humanitārām katastrofām un arī bēgļu plūsmām, kuras varētu doties mūsu virzienā,» saka eksperts.