Lemberga partnerpartijai ZZS aizdomas, ka republikas statusu Ventspilij atņēma kā atriebību "supersātanam" (4)

Deputāts Jānis Vucāns (ZZS), runājot par vārdu "lielā pilsēta" nozīmi, skaidroja, ka jautājumā par Daugavpili, Liepāju un Rēzekni, kas sākotnēji pieteiktas kā republikas pilsētas, problēmas rodoties ar Rēzekni, kur iedzīvotāju skaits ir nepilni 28 000 cilvēku. Savukārt Ventspilī dzīvo 34 358 cilvēki, bet Jelgavā - 56 090 cilvēku, kas ir ievērojami vairāk nekā Rēzeknē.

"Varētu domāt, ka Rēzekne ir strauji augoša pilsēta, taču tur iedzīvotāju skaits dilst. Rēzeknē 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par vairāk nekā 20%," teica Vucāns.

Parlamentārietis Gundars Daudze (ZZS) pauda, ka Ventspilij ir nepieciešams saglabāt republikas pilsētas statusu, neapvienojot pilsētu ar Ventspils novadu, tā kā tās vienmēr bijušas atšķirīgi pārvaldītas teritorijas. Politiķis uzsvēra, ka joprojām nav sniegtas atbildes uz to, ar ko atšķiras Rēzekne no Ventspils un Jelgavas, kurām republikas pilsētas statusu plānots atņemt, neieklausoties iedzīvotāju argumentos.

Politiķe Dana Reizniece-Ozola (ZZS) izteica nožēlu, ka "politiskās greizsirdības" dēļ Ventspilij plānots atņemt republikas nozīmes statusu. Viņa tāpat norādīja, ka, apvienojot Ventspils pilsētu un novadu, tiks konfrontēti to iedzīvotāji.

Arī deputāts Valērijs Agešins (S) uzsvēra, ka nepieciešams strādāt tā, lai likumdošanas bāze visiem cilvēkiem būtu saprotama. "Uzskatu, ka Ventspils un Jelgava ārpus lielo pilsētu loka atstātas absolūti nepamatoti," norādīja Agešins.

Deputāte Linda Liepiņa mudināja kolēģus likumprojekta trešajā lasījumā atgriezties pie saprotamiem kritērijiem par to, kas ir un kas nav lielās pilsētas.

"Saprotu atriebības kāri pret Aivaru Lembergu, bet tā dēļ nevajadzētu ciest iedzīvotājiem," teica Liepiņa, uzsverot, ka patlaban likumprojektā iekļautais atgādinot "hibrīdveidojumu".

"Mēs daudz esam runājuši par atriebību. Bet ir atsevišķas pašvaldības, kur ZZS vai kāds cits ir pie varas, bet tās netiek aiztiktas," teica ATR komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP), uzsverot, ka ar reformu tiek radīti priekšnosacījumi labākai dzīvei stiprākās pašvaldībās.

Deputāte Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) norādīja, ka nepieciešams ņemt vērā visu cilvēku intereses. Viņa pauda, ka jāieklausās Ventspils novada iedzīvotāju bažās par apvienošanos ar Ventspils pilsētu, jo tādējādi novada iedzīvotājiem būtu vājāka pārstāvniecība topošajā pašvaldībā.

"Vismaz vienai Saeimas frakcijai visa ļaunuma sakne ir Lembergs. Ir sātans, un tad ir Lembergs - tāds kā supersātans. Ko jūs darāt? Jūs paplašināt supersātana ietekmes teritoriju, dodot viņam visu kontrolpaketi," vērtēja pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits.

Viņš pieļāva, ka jautājums par republikas pilsētām varētu tikt pārsūdzēts Satversmes tiesā, piebilstot, ka patlaban pašvaldības plānots apvienot pret pašu gribu.

Pēc Šmita uzstāšanās Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka deputātiem, runājot no tribīnes, jāievēro Saeimas deputāta ētikas kodekss, pēc kā no zāles izskanēja vairāki izsaucieni par to, ko tad Šmits nedrīkstēja teikt.

Parlamentārietis Aldis Gobzems pauda, ka visa Saeima zinot, ka "deputāte, kura tautā pazīstama kā Anna," esot teikusi, ka Ventspilij republikas pilsētas statuss būšot tikai pār viņas līķi.

Deputāts Armands Krauze (ZZS) uzsvēra, ka pilsētu klasificēšanai nepieciešami objektīvi kritēriji, piemēram, iedzīvotāju skaits. Ironizējot par iespējamu ētikas normu pārkāpumu, Krauze norādīja, ka patlaban neesot skaidrs, vai, runājot par ATR, drīkst pieminēt Lembergu.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) atgādināja, ka ATR komisijas sēdes laikā apvienoties negribēja ne Ventspils pilsēta, ne novads. "Tas ir mēģinājums izveidot laulību, kad neviena no pusēm to negrib. Skaidrs, ka tur nekas neizdosies," teica politiķis.

Klātesošo Saeimas deputātu vairākums neatbalstīja republikas pilsētas statusa noteikšanu Ventspilij.