Pandēmija - ko tas nozīmē? (15)

Vārds "pandēmija" neapzīmē slimības nopietnību. Tas nozīmē tikai to, ka slimība izplatījusies ļoti plašā teritorijā, skaidro ziņu aģentūra AP.

Gebreiesuss norādīja, ka viņa vadītā organizācija esot nobažījusies par vīrusa satraucoši ātro izplatīšanos. Ar to līdz šim inficējušies vairāk nekā 120 000 cilvēku pasaulē, bet miruši - ap 4300.

​Kas mainās pēc pandēmijas izsludināšanas?

PVO deklarācija mudina valdības aktivizēt gatavības plānus, kā arī apsvērt ārkārtas mēru pieņemšanu, lai aizsargātu sabiedrību. Tie varētu būt, piemēram, stingrāki ceļošanas ierobežojumi.

PVO jau iepriekš "Covid-19" dēļ bija izsludinājusi starptautisku ārkārtas situāciju. Tas pamudināja slimnīcas gatavoties koronavīrusa slimnieku pieplūdumam pat tādās pasaules vietās, kur saslimšanas gadījumu vēl nebija.

PVO ārkārtas situāciju vadītājs Maikls Raiens norādīja, ka

pandēmijas izsludināšana "nav nekas vairāk kā vien mudinājums uz agresīvāku, intensīvāku rīcību".

Vienlaikus organizācija rēķinājās, ka vārda "pandēmija" lietošana kāpinās globālo satraukumu par vīrusa izplatību. Gebreiesuss atzina, ka šis vārds "noteikti varētu izraisīt bailes" bez pievienotās vērtības - inficēšanās ierobežošanas vai izglābtām dzīvībām.

Kā pieņem lēmumu par pandēmijas izsludināšanu?

Nav skaidri definēts, cik lielā teritorijā jābūt konstatētiem inficēšanās gadījumiem, lai tiktu izsludināta globāla pandēmija. PVO parasti par pandēmiju uzskata vienu no otra neatkarīgus uzliesmojumus vairākos kontinentos.

Kad vīruss izplatās kādā noteiktā vietā, riski ir labāk saprotami un ar uzliesmojumu iespējams efektīvāk cīnīties. Taču, ja inficējas cilvēku kopienas, kurām nav acīmredzamas saistības vienai ar otru, tas liecina par ļoti plašu slimības izplatīšanos visā pasaulē. Tas ir pamats izsludināt pandēmiju.

PVO parasti izsludina gripas pandēmiju, ja jauns vīruss sācis izplatīties divos dažādos pasaules reģionos. "Covid-19" patlaban izplatījies četros.

Kad pēdējoreiz tika izsludināta globāla pandēmija?

Iepriekšējais PVO paziņojums par pandēmiju izskanēja 2009.gadā saistībā ar tā dēvēto cūku gripu. Tolaik H1N1 apmēram sešas nedēļas bija izplatījies dažādās valstīs.

Pašlaik šis grupas paveids tiek raksturots kā endēmisks.

Pandēmijas jēdziens pirmoreiz ticis attiecināts uz koronavīrusu tipam piederīgu slimību. "Tajā pašā laikā uzskatām, ka tas būs pirmais [koronavīruss], ko mēs spēsim savaldīt un kontrolēt," pauda Gebreiesuss.

Uzliesmojums, epidēmija, pandēmija - kāda ir atšķirība?

Slimības uzliesmojums nozīmē, ka konkrētā vietā strauji pieaudzis saslimšanas gadījumu skaits. Epidēmija ir liels uzliesmojums, savukārt pandēmija ir globāla epidēmija.

Eksperti norāda, ka vārds "pandēmija" sabiedrībā izraisa reakciju pat tad, ja daudziem nav skaidrs, ko tas īsti nozīmē.

"Šis vārds netiek pietiekami skaidrots," norāda Kvīnslendas Universitātes vīrusu pētnieks Ians Makejs. "To tur atvilktnē un izmanto pašos sliktākajos brīžos. Protams, ka no tā baidās."

Ko tas liecina par slimības nopietnību?

Apzīmējumam "pandēmija" nav nekāda sakara ar to, cik smaga ir slimība. Tas nozīmē tikai to, ka tā izplatījusies ļoti plaši. Pandēmijas mērogu var sasniegt arī vieglas slimības, piemēram, H1N1 2009.gadā.

Parastās gripas mirstības rādītājs ir 0,1%. Pagaidām nav skaidri zināms, cik nāvējošs ir "Covid-19", jo rādītāji atkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un patlaban daudzas valstis atrodas fāzē, kad strauji palielinās saslimšanas gadījumu skaits.

Taču, pēc visa spriežot, "Covid-19" ir mazāk nāvējošs nekā SARS un MERS, taču tas izplatās straujāk.

Lielākajai daļai saslimušo "Covid-19" izraisa vieglus vai vidēji smagus simptomus - drudzi un klepu. Vairums cilvēku atveseļojas pāris nedēļu laikā. Taču dažiem - galvenokārt veciem cilvēkiem un tādiem, kam ir iepriekšējas veselības problēmas, - tas var novest pie smagāku slimību, piemēram, plaušu karsoņa attīstīšanās.