Bērnu tiesību aizstāvji: Latvijas bērnu pāradopcija ārzemēs nav pieļaujama (2)

Vēstulē teikts, ka pēdējā laika publiskajās diskusijās par bērnu adopciju uz ārvalstīm ir parādījusies informācija par aģentūrām ASV, kas nodarbojas ar bērnu pāradopciju. Aģentūru interneta vietnēs esot atrodama informācija par bērniem, kas gaida jaunu ģimeni pēc tam, kad kaut kādu iemeslu dēļ dzīve sākotnējā adoptētāju ģimenē vairs nav iespējama. Vienā no šīm vietnēm ir informācija par bērniem, kas adoptēti no Latvijas.

“Atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem lēmums par adopciju ir galīgs un  neparedz bērna tālāku nokļūšanu aprūpes iestādēs vai nodošanu citai ģimenei, tādēļ uzskatām, ka šāda prakse ir nepieļaujama,” uzskata Alternatīvās bērnu aprūpes alianse.

Tāpat vēstulē tiek uzdoti vairāki jautājumi, piemēram: vai par pāradopciju tiek ziņots Latvijas iestādēm; kas notiek ar bērna brāļiem un māsām, ja tādi ir tikuši adoptēti ar viņu kopā; kā bērni var nonākt pāradopcijā, ja Latvijas tiesiskais regulējums nosaka, ka adopcija ir galīga un no bērna nevar atteikties?

Organizācija uzskata, ka pāradopcija ir problēma, jo bez vecāku gādības palikušie Latvijas bērni šā procesa ietvaros atkal piedzīvo noraidījumu, atstumtību un pamešanu, tikai šoreiz  - svešā valstī.

Organizācija lūdz atbildīgās valsts iestādes izmeklēt šos jautājumus un iesaistīties gadījumu noskaidrošanā un risināšanā, teikts vēstulē.

Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums 4. martā konceptuāli atbalstīja aizlieguma jeb moratorija noteikšanu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei.

Atbildīgajām institūcijām jāsagatavo attiecīgie grozījumi, kuri vēl būs jāizskata Saeimā.

Komisijas sēdē iezīmējās iespēja izstrādāt stingrāku pastāvīgo regulējumu adopcijai uz ārzemēm, kas paredzētu vai nu pilnīgu aizliegumu, vai arī ļoti striktu procedūru izņēmuma gadījumiem. Diskusijās iezīmējās, ka par šādiem izņēmumiem varētu lemt Ministru kabinets vai valdības līmenī izveidota komisija.

Vairākas bērnu aprūpes organizāciju pārstāves vērsa uzmanību, ka adopcija, tostarp uz ārzemēm, nav vienīgais aprūpes veids, jo pastāv arī aizbildņi un audžuģimenes. Tika akcentēts, ka pietiekami netiek runāts par aizbildņiem, kas ir lielākā aprūpes forma Latvijā.

Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes uz ārzemēm atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem. Savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, var adoptēt uz ārvalstīm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē.

Savukārt Labklājības ministrija (LM) neatbalsta ieceri noteikt aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm un rosina diskutēt par pašreizējā regulējuma uzlabošanu, informēja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš.

LM eksperti ir izcēluši vairākus riskus, kas saistīti ar komisijas vēlmi noteikt moratoriju jeb aizliegumu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm. Lai arī moratorijs plānots tikai uz laiku līdz stingrāka regulējuma izstrādei, ekspertiem ir bažas, ka likuma grozījumu sagatavošana un pieņemšana var ieilgt un šajā laikā daudziem bērniem var tikt atņemta iespēja nonākt ģimenē.