99 miljonus gadu senā dzintarā zinātnieki atraduši pasaulē mazāko zināmo dinozauru. Proti, koka sveķu fosilijā atradās iepriekš nezināmas dinozauru sugas pārstāvja galvaskauss.
Dzintarā atrasts pasaulē mazākais zināmais dinozaurs
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, pētnieki jaunatklāto dinozauru sugu nodēvējuši par “oculudentavis khaungraae”.
ASV, Kanādas un Ķīnas pētnieku grupa šo dzintara gabalu atrada jau 2016. gadā, tomēr tikai tagad tas ir izpētīts.
“Galvaskausu viegli var redzēt, paceļot dzintaru pret gaismu, tāpēc, kad man parādīja tā fotogrāfiju, es skaidri zināju, ka tur jābūt kaut kam īpašam,” izdevumam “Newsweek” pastāstīja Ķīnas zinātniece Dzjinmai O’Konore
Pētījumā O’Konore ar kolēģiem parādīja, ka šā dinozaura galvaskauss bija tikai puscentimetru garš – aptuveni tikpat liels, cik pasaulē mazākajam putnam kolibri. Pētnieki uzskata, ka šis dinozaurs dzīvojis mezozoja ērā pirms 250 līdz 65 miljoniem gadu.
Dzintars tika atrasts Mjanmā, kur pirms 99 miljoniem gadu bija mangrovju purvi vai salu kopums. Pētnieki uzskata, ka “oculudentavis khaungraae” attīstījās tik sīks, lai labāk varētu dzīvot izolētās vidēs, jo būšana mazam sniedz vairākas priekšrocības, piemēram, labāku termoregulācijas spēju un mazāku nepieciešamību pēc resursiem.
Šim dinozauram bija dažādas neparastas īpašības, piemēram, knābis kā putnam, tikai pilns ar zobiem (identificēti 29 vai 30 zobi). Tam bija arī lieli, bet šauri acu dobumi kā ķirzakām, kas ļāva acīs nonākt tikai nelielam gaismas daudzumam. Tas liecina, ka šis radījums bija aktīvs dienas laikā. Zinātnieki arī uzskata, ka tas bija plēsējs un barojās ar sīkiem posmkājiem un bezmugurkaulniekiem.
O’Konore stāstīja, ka tā dīvainās īpašības liecina, ka tas, iespējams, varēja lidot.
“Tomēr galvaskausam nav īpašību, kas definētu to kā dinozauru vai putnu, tāpēc, iespējams, tas varēja arī būt nelidojošs dinozaurs vai pat pavisam kaut kas cits. Ir ļoti grūti to pateikt pēc kaut kā tik dīvaina un nepilnīga,” teica O’Konore.
Pasaulē neeksistē dzīvs putns vai pat putna fosilija, kuram būtu bijusi tāda uzvedība, kas, protams, padara daudz grūtāku izpratni par to, kāds bija šā dinozaura dzīvesveids. Tam bija īpaši pielāgotas acis, sastiprināts galvaskauss un vairāki zobi. Izskatās, ka tas bija sīks plēsējs, kas spēja lidot un barojās ar ļoti sīkiem insektiem.
Pētnieki arī saka, ka šis atklājums atver durvis uz pavisam jaunu pasauli ar nezināmiem dzīvniekiem. Ar jaunām tehnoloģijām zinātnieki tagad spēj identificēt miljoniem arvien senāku un sīkāku dzīvnieku sugu, kas iesprostotas dzintarā.