Rundāles pils galma noslēpumi. Eksperiments - iejūtamies hercogu ādā (1)

Kleitas augšdaļai bija atrastas tik ideālas proporcijas, ka atsegtās krūtis tomēr šķita tiklas un bezķermeniskas.  

3. kārta –  iekšējās kabatas. Tur glabāja visu nepieciešamo, jo ballē rokām jābūt brīvām žestikulēšanai ar vēdekli. Dāma kabatām var piekļūt caur iegriezumiem kleitas virspusē.

4. kārta – panjē jeb vaļa kaulu stīpu formēti apakšsvārki. Stīpas notur īpašos izliekumus.

Nereti paši panjē kalpoja par kabatām, kur var salikt visu nepieciešamo, lai varētu dejot un žestikulēt ar vēdekli.

5. kārta – franču silueta svārki un jaciņa ar mežģīņotām piedurknēm. Aktuāli dzeltenais tonis.

Zem apjomīgās svārku daļas atlasa kurpītēs ieautās kājiņas izskatījās mazas un daiļas. Kontrastu izmantoja arī piedurknēm – pie elkoņa šauras, bet galos ar brīnišķīgu mežģīņu vai izšūta auduma kaskādēm, tās izcēla dāmu rociņu un pirkstu trauslumu.

Tādējādi rokoko stila tērps veidoja daiļu figūru ar šauriem pleciem, tievu vidukli un apaļīgiem gurniem. 

Rokoko laikmeta sievietes seju klāja mākslīguma maska: bieza pūdera kārta un pārspīlēts vaigu sārtums, bet dekoratīvās melnā samta "mušiņas" uz kakla un bālās sejas piešķīra pikantumu.

Dāmas pēc vairāku stundu ilgās ģērbšanās labprāt uzkavējās, lai nesteidzīgi baudītu tā laika našķi – karsto šokolādi. Parasti paralēli dāmas apsprieda jaunākās tenkas un tuvojošās balles viesus.

Ģērbjam hercogu

Galantā kunga ģērbistabā hercogs ģērbējus sagaida greznos rītasvārkos. To kokvilnas auduma apdruka liecina, ka audums atvests no Indijas.

Kungi rokoko laikā valkā mežģīnes, kas liecina par viņu augstdzimušo statusu un rocību – tolaik šis roku darbs ir ļoti dārgs.

Nākamā tērpa kārta ir veste, kas ar savām dimanta pogām un greznajiem izšuvumiem nav mazāk grezna par pašu balles uzvalku. Bieži veste ir kontrastējošā krāsā.

Vīriešu apģērbs tolaik ir ļoti pieguļošs. Uzvalka žaketi, kura arī ir grezni izšūta no visām pusēm, nekad nepogā ciet, lai redzētu arī grezno vesti.

Vīriešiem dzīvi atviegloja parūkas, kas nelika ziedot tik daudz laika frizūrai kā dāmām. Baltās parūkas ir visdārgākās un iecienītākās.

Porcelāna baltā krāsa ļoti atsvaidzina tās nēsātāja sejas toni.

Parūku ikdienā atsvaidzina iepūderējot. Matu pūderis sastāv no kviešu vai kukurūzas cietes. Pievienotā krustnagliņu eļļa atbaida grauzējus un insektus.

Lai pūderis nesabojā krāšņo tērpu, mēs apliekam apmetni. Tiek izmantota pūderēšanas maska.

Gerda Pulkstene: Mana pārtapšana rokoko laikmeta hercogienē, kura pošas uz balli, bija liels piedzīvojums. Interesanti bija izbaudīt ciešās korsetes nepielūdzamās skavas, tomēr jāatzīst, ka tieši korsete veido stāju un nepieļauj sēdēt sakumpušai. Arī panjē stīpu apakšsvārkus bija interesanti pielaikot, kā iekāpjot grozā. Kleita bija fantastiska, ar grezniem izšuvumiem un no patīkami vēsa zīda auduma. Un, jā, matu sakārtojums, kas šoreiz bija parūka, – tādu “kūku” nēsāt uz galvas ir jāprot."

Tātad izsmalcinātas gaitas formula ir apģērbs: papēži, korsete, apakšsvārku stīpas, konstrukcija uz galvas un apziņa, ka jebkurā brīdī tevī var iedurties adata, patiešām liek kustēties lēni, liegi un bez liekām, asām kustībām.

Kā mums klāsies pilī, skaties jau nākamajā “Rundāles pils galma noslēpumu” sērijā.

Sakām lielu paldies:

* vēsturisko rekonstrukciju studijas “Rokoko” vadītājai, laikmeta stāstu gidei Elīnai Kuzņecovai;

* mākslas vēsturniecei, skaisto tērpu autorei Jeļenai Forstei;

* “Mazās muižas” un Rundāles pils pārstāvjiem par viesmīlību un atsaucību;

* Olafam Soloveikam, Nadeždai Bigaņičai par asistēšanu un piedalīšanos filmēšanā.