Izmanīgais krāpnieks Alpe: izvīla naudu no “ABLV” bankas un uzdevās par Sprūdu (6)

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka Alpe sodu nesamaksāja, tāpēc tagad viņam draud nonākšana aiz restēm uz diviem mēnešiem. Turklāt Alpe iesaistīts arī citos kriminālprocesos par krāpšanu, piemēram, par gadījumu, kad uzdevies par bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, kuram vajagot līdzekļus drošības naudai, zināms “de facto”.

Ronalda Alpes vārds iepriekš vairākkārt figurējis dzeltenās preses slejās, jo viņš esot savaldzinājis, bet vēlāk apkrāpis vairākas sabiedrības dāmas. Par to viņš izpelnījās dusmīgus ierakstus sociālajos tīklos, kas tika plaši apspriesti bulvārpresē, tāpat kā viņa lūgumi šos paziņojumus dzēst.

Tomēr Alpes avantūras nav aprobežojušās ar romantiskiem piedzīvojumiem vien. Šonedēļ vienas dienas laikā viņš sēdās uz apsūdzēto sola pat divos kriminālprocesos, kas saistīti ar krāpšanu lielā apmērā. Viens no tiem sākts pirms četriem gadiem – tajā Alpe apsūdzēts par to, ka izkrāpis no kādas sievietes gleznas vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā.

Savukārt otrajā lietā Alpe tika aizturēts pirms gada, un jau pagājušajā vasarā tiesa viņam piesprieda 3 gadu nosacītu cietumsodu un 8600 eiro naudassodu par mēģinājumu izkrāpt no “ABLV Bank” akcionāra Ernesta Berņa 215 tūkstošus eiro. Tā ir daļa no viena miljona eiro, ko pašlikvidāciju uzsākusī banka izsludināja kā atlīdzību par ziņām, kas liecinātu par amatpersonu koruptīvām darbībām Latvijas finanšu sistēmas jomā. Reāli gan Alpem izdevās iegūt mazāku summu.

Piemēram, uz kafejnīcu “A.l.l. Cappuccino” Rīgā, Antonijas ielā Alpe aizsūtīja savu paziņu saņemt divus sūtījumus. Pirmajā reizē tā bija cigāru kaste un 500 eiro. Otrajā reizē – jau iespaidīgāks sūtījums: dāvanu maisiņš, kurā iekšā ir viskija pudele un 20 tūkstoši eiro. Nākamais solis Alpes plānā bija paziņojums, ka viņa rīcībā ir dators ar ierakstītu slepenu inkriminējošu informāciju. “ABLV Bank” viņš to solīja nodot caur veļas mazgātavu Elizabetes ielā. Dators arī tika saņemts, tikai tas tika aizsargāts ar paroli. Par tās nodošanu Alpe bankai pieprasīja 15 tūkstošus eiro.

Šajās epizodes ar Alpi, kas slēpās aiz izdomātas identitātes, Berņa uzdevumā komunicēja “ABLV Bank” Drošības departamenta vadītājs. Naudu par paroli viņi ar Berni izlēma nemaksāt, jo bija radušās aizdomas par krāpšanu.

Paralēli šīm darbībām Alpe ar Berni sazinājās arī citā lomā, e-pastos tēlodams kādu savu paziņu. Sarakstīties ar potenciālo informācijas sniedzēju Bernis uzticēja advokātam Jānim Kārkliņam. Te par ziņu sniegšanu Alpe pieprasīja 200 tūkstošu eiro atlīdzību.

“Viņš faktiski sazinājās ar mums caur Latvijas e-pasta serveriem, mobilajiem telefoniem. Tad likās, ka acīmredzot nu nevar būt krāpnieks tāds cilvēks. Tad, ja tas ir krāpnieks, viņš parasti slēpjas,” stāsta advokāts Kārkliņš. “Viņš iesniedza tātad, kā es teicu, noteiktu informāciju. Tur bija e-pastu izdrukas, tur bija audioierakstu fragmenti, kas lika domāt, ka šim cilvēkam kaut kas, iespējams, tiešām ir. (..) Nu pēc tam ātri vien kādās 2-3 dienās sapratām, ka tas ir īstenībā krāpšanas mēģinājums, jo tas audio, kas tika iesniegts, bija no publiski pieejamas 9 gadus vecas Rīgas domes sēdes, kurā runāja par administratoriem kaut kādā aspektā, bet izraujot no konteksta.”

Tad bankas pārstāvji sazinājās ar Valsts policiju un saskaņā ar izstrādāto plānu vēl kādu mēnesi turpināja ar krāpnieku komunicēt. Galu galā pagājušajā februārī panākta vienošanās, ka viņš advokāta Kārkliņa birojā Rīgas centrā, Blaumaņa ielā, saņems 50 tūkstošus eiro. Pakaļ naudai Alpe aizsūtīja kādu savu paziņu, kurš neesot nojautis par nelikumībām. Uzreiz pēc viskija kastes ar naudu saņemšanas Alpes paziņu aizturēja policija. Turpat netālu aizturēts arī Alpe, kura firmas telpas atrodas vienā kvartālā ar advokātu biroju.

Alpe diezgan ātri atzina savu vainu, tāpēc lieta jau vasarā nonāca tiesā. Arī faktiski saņemtos 20 tūkstošus eiro viņš Bernim līdz pirmajai tiesas sēdei atlīdzināja, tāpēc reālu cietumsodu viņam neprasīja. “Prokurors arī ņēma vērā visus šīs lietas apstākļus, arī šī noziedzīgā nodarījuma raksturu, kaitējumu, arī pašas personas personību un arī atbildību mīkstinošus apstākļus. Krimināllietā zaudējumi, nodarītā kaitējuma kompensācija tika atlīdzināta, un tas arī tika ņemts vērā, ka šo zaudējumu cietušajam reāli nav,” skaidro apsūdzību uzturējusī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Iluta Papsujeviča.

Alpe gan nespēja laikā samaksāt piespriesto naudassodu. Viņam bija dota iespēja to samaksāt līdz jaunajam gadam, taču viņš no piespriestajiem 8600 eiro samaksāja vien divus tūkstošus. Šonedēļ tiesas sēdē viņš lūdza termiņu pagarināt līdz augustam, iesniedzot lapiņu ar plānu, kā to panākšot. Tiesa gan nolēma, ka nesamaksātais sods aizstājams ar 60 dienām cietumā. Alpem gan vēl ir iespēja to pārsūdzēt vai arī samaksāt sodu un no cietuma izvairīties.

Nav izslēgts, ka Alpem drīzumā draud vēl kāda apsūdzība. “de facto” zināms par lietu, kurā, pašam nezinot, tika iesaistīts bijušais maksātnespējas administrators, šobrīd apsūdzētais Māris Sprūds. “Izrādās, ka tas cilvēks, blefojot, protams, no man nezināmiem cilvēkiem ir paprasījis naudu, lai palīdzētu samaksāt manā vārdā drošības naudu. Un tie cilvēki viņam to ir iedevuši. Iet runa par 35 tūkstošiem eiro,” par Alpi stāsta Sprūds. “Tur jau tas joks vēl bija tajā, ka viņš bija rakstījis e-pastu laikā, kad es atrados apcietinājumā. It kā no mana, uz mana vārda uztaisīta e-pasta. Nu kas ir vispār absurds, man liekas. Nu kā, viņš vai tad nesaprot, ka es atrodos apcietinājumā un nevaru e-pastus nevienam uzrakstīt?”

Bijušais administrators arī esot dzirdējis vēl par citām Alpes aktivitātēm: “Es sapratu, ka viņš arī mēģināja citām amatpersonām piedāvāt kaut kādu problēmu risināšanu kaut kādos procesos, kuros viņš, protams, neko neizdarīja, bet vienkārši uz blefu paņēma.” Nosaukt šīs amatpersonas Sprūds gan atsakās.

Sprūds arī pieļauj, ka faktiski Alpes apkrāpto cilvēku varētu būt vēl vairāk, taču daudzi izvēlas par to neziņot, jo vai nu esot kauns par iekrišanu krāpnieka tīklos, vai arī Alpe izmantojis savas zināšanas par kādām delikātām situācijām.

Pat Alpe, kurš tiek raksturots kā apbrīnojami talantīgs cilvēku apvārdotājs, ar “de facto” bija pilnīgi nerunīgs. Tiesas sēdes starpbrīdī viņš pusstundu nostāvēja stūrī uzgriezis zālei muguru un klusēdams.