No lūžņa par skaistuli jeb stilīgākie auto, kas izglābti National Geographic šovā Auto SOS

“Porsche 356” (1948 - 1965)

Autoražotāja “Porsche” dibinātāja Ferdinanda dēls, arī Ferdinands Porše, sapņoja par mazu, vieglu un ātru mašīnu. Tā tapa vēlākā sporta auto leģenda “Porsche 356” – divdurvju kupeja ar aizmugurē izvietotu četru cilindru motoru, gaisa dzesēšanu un aizmugurējo piedziņu. Pirmās divdesmit mašīnas, kuras 1948. gadā sāka ražot Austrijā, bija roku darbs. Izrādījās, ka mazās un ātrās “Porsche 356” cilvēkiem ļoti patīk, tādēļ pieprasījums pēc tām pārsniedza ražotnes iespējas. Pēc dažiem gadiem auto ražošana tika pārcelta uz Štutgarti Vācijā. Braucējiem auto bija pieejams gan ar cieto jumtu, gan kā kabriolets. Šo modeli vēlāk nomainīja slavenais “Porsche 911”, kuru sāka ražot 1963.gadā. Tiek lēsts, ka patlaban vēl ir saglabājušās aptuveni puse no saražotajiem 76 tūkstošiem “Porsche 356”.

Taunšends un Šavs centīsies restaurēt 1964.gada “Porsche 356”, kas reiz bija neatliekamās medicīniskās palīdzības šofera Trevora (67) sapņu auto. Tagad viņam ir diagnosticēts prostatas vēzis, taču meitas cer, ka tētis vēl paspēs piesēsties pie iemīļotās mašīnas stūres.

“Austin Healey 3000” (1959 - 1967)

Šis ir viens no lieliskākajiem britu sporta auto, kas tika ražoti pēckara gados. Īsta britu klasika ar garu motora daļu un graciozi proporcionālām līnijām. Ātrs, ērts, labi vadāms, ar plašu salonu. Tirgū bija pieejami gan divu, gan četru durvju modeļi. Kompāniju “Austin” un “Donald Healey Motor Company” kopīgajam ražojumam ir trīslitrīgs sešu cilindru motors un 124 ZS spēku jauda. Interesanti, ka auto ideja dzima pēc tam, kad Donalds Hīlijs vēlējās kompānijā “Austin” pasūtīt dzinējus iecerētajai sporta mašīnai. Tās vadītājs Leonards Lords piekrita ne tikai ražot motorus, bet vēlējās radīt kopīgu produktu. “Healey 3000” spēja attīstīt pat 183 km/h un uzvarēja daudzos Eiropas rallijos.

Šova “Auto SOS.” skatītāji redzēs, kā aizrautīgi Fazs un Tims cenšas no teju nekam nederīgu detaļu kaudzes atjaunot 1961.gadā ražotu “Austin”. Mašīna pieder bijušajam inženierim Džonam (76). Jau esot pensijā, kungs bija nolēmis mašīnu atjaunot, taču Pārkinsona slimība šiem plāniem pārvilka svītru.

“Lotus Esprit” (1976-2004)

Jādomā, ka šo auto zina ikviens superspiega Džeimsa Bonda cienītājs – filmā “Spiegs, kas mani mīl” (1977) bija redzama īpaša modificēta “Lotus Esprit” versija. Bonda supermašīna vajadzības gadījumā spēja pārvērsties arī par zemūdeni. Pie “Esprit” stūres filmās sēdējusi arī Šārona Stouna (“Pamatinstinkts”) un Ričards Gīrs (“Skaistā sieviete”).

Reālajā dzīvē pirmais modelis tapa 70.gadu vidū, kad “Lotus Cars” īpašnieks Kolins Čepmens “ItalDesign” studijā pasūtīja jaunu superauto. “Esprit” dizainu veidoja slavenais itālis Džordžeto Džudžaro. Auto raksturīgs ķīļveida siluets, neskaitāmi asi stūri un lauztas līnijas, paceļami lukturi un nav ierastās radiatora restes. Aizmugurē izvietotā motora jauda bija 160 ZS. Vēlāk “Lotus Esprit” kļuva aizvien jaudīgāki un spēja attīstīt pat 290 km/h lielu ātrumu. 1978.gadā par godu “Lotus” uzvarai Pirmās formulas čempionātā pat tika izlaista īpaša mašīnu sērija melnā un zelta krāsā. Savukārt 1988.gadā britu dizainers Pīters Stīvens, kas ir slavens ar “McLaren” 1.formulas superdizainu, padarīja “Lotus Esprit” līnijas noapaļotākas. Pēdējo “Esprit” konceptversiju “Lotus” demonstrēja 2010.gada Parīzes autosalonā. Bija plānots, ka auto tirgū parādīsies 2014.gada pavasarī, taču tas nekad neieraudzīja dienasgaismu. Tagad klīst runas, ka “Esprit” varētu atdzimt nākamgad ar vai bez slavenā vārda.

“Hillman Imp” (1963 – 1976)

“Hillman Imp” ir ekonomisks mazizmēra auto, ko britu auto kompānija “Rootes Group” pagājušā gadsimta 60.gados sāka ražot kā atbildi populārajam “Austin Mini”. Iespējams, ja “Imp” tirgū būtu nonācis pirms “Mini”, tas kļūtu par zvaigzni. No alumīnija ražotā mašīna bija ļoti inovatīva, jo “Coventry” (37 ZS) motors telpas taupīšanas nolūkos bija izvietots aizmugurē, bet no augšas atveramā lūka ļāva izvietot bagāžu aizmugurējo krēslu balstos. Zemais smaguma centrs un neatkarīgā balstiekārta deva mašīnai labu vadāmību. Auto izstrādātājs bija Maikls Pārkss, kas vēlāk kļuva par 1.formulas pilotu, un autoinženieris Tims Frejs.

“Hillman Imp” ražošana bija dārga, tādēļ to pat dēvēja par auto, kas pazudināja uzņēmumu un “Rootes” varonīgo neveiksmi. 1967.gadā “Rootes Group” pārņēma “Crysler Europe”, kas ņipro mazuli turpināja ražot līdz pat 70.gadu vidum.

Kādā Glosteršīras garāžā rūsē 1973.gada “Imp”, ko tā īpašniece, bijusī operāciju māsa Margareta (70) dēvē par Mazo Liziju. Timam un Fazam būs ko darīt tās atjaunošanā.

Bez šiem spēkratiem “Auto SOS” darbnīcā nonāks arī itāļu “Lancia Fulvia”, “Cannon Goldfinger” un 90.gadu japāņu sporta auto “Mitsubishi Evo 4”.

Starp citu, “Auto SOS” jaunākās sezonas epizodes skatāmas otrdienās no 17.marta.