Akciju cenas pieaug pēc ekonomiskiem pasākumiem pret koronavīrusa sekām (1)

Dators. Ilustratīvs attēls.
Dators. Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Akciju cenas otrdien pieauga pēc tam, kad ASV un Eiropas valstu valdības pavēstīja par jauniem stimuliem koronavīrusa krīzes smagi skartās ekonomikas atveseļošanai.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas pirmdien bija krities par gandrīz 3000 punktiem, pieauga par 5,2% jeb aptuveni 1050 punktiem, noslēdzot tirdzniecības sesiju 21 237,38 punktu līmenī.

Kāpums bija arī Eiropas biržās pēc tam, kad Francija un Spānija paziņoja par desmitiem miljardu eiro piešķirtšanu ekonomikas atbalstam. 

Naftas cenas turpināja kristies, pasliktinoties jēlnaftas pieprasījuma prognozei.

"Šodienas atlēciens bija ļoti vajadzīgs, lai mazinātu paniku starp investoriem, bet neskaidrība vēl arvien ir ļoti augsta" un ir "jābūt gataviem jaunām nestabilām svārstībām", sacīja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

"Kamēr ir grūti spriest par ierosināto stimulu plānu efektivitāti, pasaules valdību un centrālo banku ātrā un izlēmīgā rīcība šodien šķiet samazinājusi ''sistēmiskus" riskus, un atjaunotā uzticēšanās var būt vitāli svarīga akcijām nākamajās nedēļās."

Kamēr dažas no Eiropas lielākajām ekonomikām ir bloķētas koronavīrusa dēļ un tām seko arī tādas ASV lielpilsētas kā Ņujorka un Sanfrancisko, valdības plāno ekonomiski atbalstīt uzņēmumus un novērst plašas darbinieku atlaišanas.

Ir ziņots, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver stimulu paketi pat viena triljona ASV dolāru apjomā, lai atbalstītu uz patērētājiem orientēto ASV ekonomiku, kur daudzi restorāni un veikali cieš no dīkstāves koronavīrusa dēļ.

Ekonomisti gan prognozē, ka ASV ieslīgs recesijā, kas ietvers krasu ekonomikas izaugsmes kritumu otrajā ceturksnī.

"Sociālās distancēšanās ietekme uz patērētāju izdevumu aktivitāti un nokdauna efekts uz biznesa investīcijām, kopā ar naftas cenu triecienu kapitāla investīcijām enerģētikas infrastruktūrā un paplašinātiem ceļošanas aizliegumiem, var nozīmēt [IKP izaugsmes samazināšanos par] 1,0% pirmajā ceturksnī un par 6,0% otrajā ceturksnī, signalizējot par recesiju ASV," sacīja "S&P Global" ASV galvenā ekonomiste Beta Anna Bovino. 

Eiropā Londonas, Parīzes, Frankfurtes un Milānas biržu indeksi pieauga robežās no 2,2% līdz 2,8%.

Itālijas valdība ekonomikas glābšanas ārkārtas plānā, kas izstrādāts koronavīrusa krīzes radītās ietekmes dēļ, pauda ieceri atkārtoti nacionalizēt grūtībās nonākušo nacionālo lidsabiedrību "Alitalia". Francija signalizēja, ka tā nevilcinātos nacionalizēt firmas, lai paglābtu tās no kraha.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 5,2% līdz 21 237,38 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 6,0% līdz 2529,19 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 6,2% līdz 7334,78 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 2,8% līdz 5294,90 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 2,3% līdz 8939,10 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 2,8% līdz 3991,78 punktiem. Milānas biržas indekss FTSE MIB pieauga par 2,2% līdz 15 314,77 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 6,1% līdz 26,95 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 4,4% līdz 28,73 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1181 līdz 1,1002 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2298 līdz 1,2055 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 105,87 līdz 107,64 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 91,05 līdz 91,19 pensiem par eiro.

Svarīgākais
Uz augšu