Mūžībā devusies Juta Strīķe

Tieslietu ministrs un visa Jaunā konservatīvā partija izsaka visdziļāko līdzjūtību Strīķes tuviniekiem. "Tas ir cilvēks, par kuru patriotiskā ziņā neesam labāku zinājuši, un cilvēks, kuru visi pazina un mīlēja," uzsvēra Bordāns.

Bordāns arī apstiprināja, ka amatpersonas aiziešana mūžībā nav saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.

Valsts augstākās amatpersonas izteikušas visdziļāko līdzjūtību mūžībā aizgājušās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Jutas Strīķes tuviniekiem un līdzgaitniekiem.

Valsts prezidents Egils Levits izteicis visdziļāko līdzjūtību Strīķes ģimenei un piederīgajiem. "Viņas devums paliks spilgti ierakstīts Latvijas tieslietu vēsturē," uzsver Valsts prezidents.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) izsaka visdziļāko līdzjūtību Strīķes ģimenei, piederīgajiem un līdzgaitniekiem politikā. "Jutas aiziešana mūžībā ir pēkšņa un šādas pēkšņas aiziešanas vienmēr ir smagas palicējiem," aģentūrai LETA pauda Mūrniece. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Strīķe bija enerģiska politikā, dzīvē, viņa vienmēr strādāja pēc vislabākās sirdsapziņas un ilgas darba stundas, kā arī nekad neatteica, ja bija veicami kādi steidzami darbi.

"Viņa bija ļoti vitāla, enerģiska, tieša," sacīja Mūrniece, norādot, ka Strīķe pēc labākās sirdsapziņas vadīja Juridisko komisiju, kuras darba kārtībā bija reizē būtiski un juridiski sarežģīti jautājumi. "Strīķe strādāja tā, ka nekas neļāva nojaust par viņas pēkšņo aiziešanu mūžībā," piebilda Saeimas priekšsēdētāja.

Ministru prezidenta Krišjānis Kariņš (JV) pauž, ka Strīķes pēkšņā aiziešana ir "liels un sāpīgs zaudējums mums visiem". Premjers izsaka visdziļāko līdzjūtību viņas tuviniekiem, draugiem un domubiedriem.

Līdzjūtību vietnē "Twitter" izteikuši vēl daudzi citi politiķi, kā arī citu jomu pārstāvji. Līdzjūtību Strīķes tuvajiem izteikusi arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norādot, ka ir grūti aptvert šādu ziņu. Paužot, ka tā ļoti skumja un neticama ziņa, līdzjūtību ģimenei izteicis "Eiropas Kustības Latvijā" prezidents Andris Gobiņš.

"Grūti aptvert un neizsakāmi skumji. Viņa darīja Latviju labāku," raksta žurnāliste Indra Sprance, izsakot līdzjūtību Strīķes tuvajiem. "Tik neticama un ļoti ļoti bēdīga ziņa," pauž parlamenta deputāte Inese Voika (AP), atceroties laiku, kad viņa pirmo reizi satika Strīķi, un paužot līdzjūtību ģimenei.

Strīķes partijas biedre, Saeimas deputāte Anita Muižniece (JKP) norāda, ka tā ir sāpīga vēsts un ka "mums paliek daudzie "kāpēc", atmiņas un izcils piemērs taisnīgumam, drosmei un neatlaidībai". Arī deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) pauž, ka saņemtā vēsts ir "ļoti smaga".

Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume kolektīva vārdā publiski izsaka visdziļāko līdzjūtību Strīķes tuviniekiem, draugiem un kolēģiem. Strīķe ir bijusi ilggadēja KNAB priekšnieka vietniece, kura nesavtīgi iestājusies par godprātīgu un brīvu no korupcijas Latviju, uzsver Straume.

Tāpat līdzjūtību tuviniekiem izteikuši arī citi politiķi un citu jomu pārstāvji.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja un bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Strīķe trešdien devusies mūžībā pēc slimības, aģentūrai LETA apstiprināja Jaunās konservatīvās partijas līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Strīķe dzimusi 1970.gadā un atpazīstamību iemantoja ar savu darbu KNAB.

Laikā no 1995.gada līdz 2003.gadam viņa strādāja Drošības policijā (DP). 2000.gadā viņa kļuva par DP priekšnieci aktīvo izstrāžu nodaļā, kas nodarbojas ar korupcijas apkarošanu.

Savukārt 2003.gada septembrī konkursa komisija viņu atzina par piemērotāko kandidātu KNAB priekšnieka amatam, taču Saeima viņas kandidatūru noraidīja un ar tā laika premjera Eināra Repšes rīkojumu viņa tika iecelta par KNAB priekšnieka vietnieci korupcijas novēršanas jautājumos.

2013.gadā viņa tika atbrīvota no KNAB priekšnieka vietnieces amata, taču ar tā laika premjera Valda Dombrovska rīkojumu viņa šo amatu atguva. Savukārt 2014.gadā viņa atkārtoti amatu zaudēja. Pēc tam viņa turpināja darbu KNAB līdz to pameta 2016.gadā.

Savukārt 2017.gadā viņa tika ievēlēta Rīgas domē no Jaunās konservatīvas partijas saraksta, bet gadu vēlāk viņa no šī paša saraksta tika ievēlēta 13.Saeimā, kur viņa vadīja Juridisko komisiju.