Covid-19 laikā tirgotājus satrauc grūti izpildāmās drošības prasības veikalos (6)

Viņaprāt, smagi skarto nozaru sarakstā valdībai jāiekļauj arī tirdzniecība, jo tā ne tikai cieš finansiālus zaudējumus klientu trūkuma dēļ, bet nozarē strādājošajiem arī ir strauji pieaudzis risks inficēties ar bīstamo vīrusu. "Esam vīrusa saskarsmes priekšfrontē. Šodien ieviesti nozarē gan dārgāki, sen aizmirsti pārdevēju aizsargstikli, gan līnijas pircēju atdalīšanai vilktas ar skolas krītiņiem," tirgotāju veiktos piesardzības pasākumus ilustrē Danusēvičs.

Lai decentralizētu pircēju plūsmas, kā to prasījusi EM, dažviet 40 kvadrātmetru lielā tirdzniecības zālē uzturas tikai trīs cilvēki, kamēr pārējie klienti ir spiesti stāvēt ārā lietū un vējā, apdraudot savu veselību, tirgotāju problēmas skaidro asociācijas vadītājs. Viņaprāt, ir "nepieciešams mainīt arī rīkojumu par divu metru zonu, atstājot to kā galveno, bet, kur tas nav iespējams, noteikt attālumu ne mazāku par vienu metru, kā virknē Eiropas Savienības (ES) valstu".

No Danusēviča paustā arī noprotams, ka patlaban likumsargi pārāk stingri kontrolē, vai un kā tirdzniecības vietās praktiski tiek īstenotas prasības sociālās distancēšanās nodrošināšanai. "Kategoriski iebilstam pret pašlaik izvērsto pašvaldības policijas teroru pret mazo tirdzniecības vietu īpašniekiem, kā arī Valsts policijas novēršanos no palīdzības sniegšanas gadījumos, kad pret pārdevējiem tiek vērsta psiholoģiskā vardarbība," teikts LTA izplatītajā paziņojumā.

LTA vadītājs skaidro, ka tirgotāju lēmumu pieņemšanu par darbību krīzes laikā būtiski apgrūtina iznomātāju un nomnieku saistības. "Daudzi iznomātāji nav gatavi samazināt nomas naudu un atsaka nomas maksas iesaldēšanu, citi gatavi to darīt, ja uz krīzes laiku tiks atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa un sociālā nodokļa. Spriedzi varētu noņemt lēmums par prasījumu un to juridisko seku apturēšanu, vienlaikus valdībai vienojoties ar elektrības, gāzes, ūdens un citu resursu dominējošiem piegādātājiem par tarifu samazinājumu uz šo periodu," iespējamos krīzes risinājumus tirgotāju redzējumā ieskicē Danusēvičs.

"Nepārtikas preču tirdzniecības uzņēmumiem nākas samazināt darbinieku skaitu, jo strauji krities apgrozījums. Ģimenes budžeti šomēnes pārdalīti par labu krīzes krājumu izveidei. Tāpēc nepieciešams atbalsts, lai varētu izmaksāt algas un saglabāt darbiniekus," skaidro LTA prezidents, norādot, ka, piemēram, citas ES dalībvalstis tirgotājiem, kuri Covid-19 krīzes dēļ piedzīvojuši apgrozījuma kritumu vai bijuši spiesti apturēt darbību, nolēmušas sniegt atbalstu 40% apmērā no darba algas, kā arī ļaut atlikt nodokļu maksājumus.

Tirgotāju skatījumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vajadzētu ātri risināt jautājumu par atbalsta sniegšanu tirgotājiem no banku puses, tai skaitā apgrozāmo līdzekļu uzturēšanai un kredītbrīvdienu atvieglošanai un pagarināšanai. "Šobrīd lielākās bankas ir vienojušās par 3-6 mēnešu kredītbrīvdienu piešķiršanu, procentus gan pieprasot nomaksāt vai kapitalizēt," norāda Danusēvičs.

Kā līdzekli ekonomikas stimulēšanai tirgotāji redz otrā pensiju līmeņa maksājumu atcelšanu vai novirzīšanu valsts kasē pret valsts obligācijām, jo tad nauda nonāktu pa tiešo patēriņā un ekonomikā, uzskata LTA prezidents.

Savukārt, komentējot valdības pašreizējo darbu, Danusēviču satrauc, ka "tik svarīgā vīrusa apkarošanas brīdī valdība prasa tirgotājiem piedalīties daudzu tirdzniecības nozari būtiski skarošu likumprojektu apspriešanā, kuriem nav saistības ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. "Laikā, kad cilvēki tiek aicināti ievērot sociālo distancēšanos un pēc iespējas mazāk kontaktēties ar citiem, to neņem vērā ministrijas. Tiek prasīti atzinumi un viedokļi, sasauktas darba grupas ar dalībnieku uzaicināšanu no visiem valsts nostūriem," teikts LTA paziņojumā.

Pēc Danusēviča domām, šajā laikā vajadzētu apturēt visu ar Covid-19 apkarošanu nesaistīto likumdošanas procesu, turpretim ar vīrusa apkarošanu saistīto darba grupu apspriedes būtu jārīko tiešsaistē.

"Šobrīd ir viens ienaidnieks - Covid-19 -, kuram jāveltī visi spēki un uzmanība, neprasot to sadrumstalot uz nebūtiskiem sīkumiem un tirgotāju kacināšanu," uzsver LTA prezidents.

Kā ziņots, Ministru kabineta ārkārtas sēdē šodien plānots spriest par palīdzību uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi jaunā koronavīrusa radītā slimība Covid-19.

Viens no jautājumiem, ko skatīs Ministru kabinets ir jauns dīkstāves regulējums. Patlaban gan nav zināmas tā detaļas, bet finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pēc otrdien, 17.martā, notikušās valdības sēdes atklāja, ka viens no valsts atbalsta veidiem paredzēs, ka Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro.

Nozaru, kurām varētu tikt sniegts šāds atbalsts, saraksts tiks izstrādāts, FM sadarbojoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citiem partneriem, tomēr jau tagad ir zināms, ka valdība varētu lemt par šāda veida palīdzības sniegšanu viesmīlības nozares uzņēmumiem, tostarp viesnīcām un restorāniem.

Pēc finanšu ministra stāstītā, minētais atbalsts varētu tikt piemērots no brīža, kad Ministru kabinets valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, tātad no 12.marta.

Reirs skaidroja, ka valsts atbalsts attieksies tikai uz uzņēmumu darbiniekiem jeb darba ņēmējiem, nevis, piemēram, valdes locekļiem.

Ministrs arī norādīja, ka valsts atbalsts atalgojuma nomaksā nav nepieciešams visiem uzņēmumiem, jo ir arī tādi komersanti, kuri atzīst, ka tie var samaksāt darbiniekiem algu, bet nevar nomaksāt nodokļus, tāpēc šiem uzņēmumiem tiks atlikta nodokļu nomaksa.

Tāpat Reirs stāstīja, ka atsevišķi darba ņēmēji neizvēlēsies šo valsts atbalstu, bet izvēlēsies saņemt bezdarbnieka pabalstu. Viņš arī piebilda, ka tie nodarbinātie, kas patlaban ir atlaisti un ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, jau saņem attiecīgus pabalstus, jo ir iestājies sociālās apdrošināšanas gadījums. "Visiem, kas ir maksājuši nodokļus, ir tiesības saņemt likumā noteiktus pabalstus," uzsvēra finanšu ministrs.

Gadījumā, ja darba ņēmēji ir devušies bezalgas atvaļinājumā, darba devējs varēs lemt par iespēju pārtraukt bezalgas atvaļinājumu un izmantot valsts atbalstu.

Papildus Reirs informēja, ka bez minētā atbalsta pasākuma plānots piedāvāt atcelt patlaban spēkā esošo prasību, ka pašnodarbinātajiem ik ceturksni ir jāveic avansa maksājums. Tāpat tiks piedāvāts diskutēt par soda uzrēķina atcelšanu gadījumos, kad tiek kavēti maksājumi, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem un īri.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka valsts atbalsta pasākumiem kopumā ir pieejams līdz miljardam eiro, tāpat pastāv iespēja izmantot atlikušos ES fondus 600 miljonu eiro apmērā. Nozaru ministrijas ir aicinātas izvērtēt tos ES fondu projektus, par kuriem vēl nav noslēgti līgumi, un izskatīt iespēju šos līdzekļus novirzīt to uzņēmumu atbalstam, kas ir cietuši krīzē.

Reirs arī norādīja, ka no Eiropas Investīciju banka ir pieejami 400 miljoni dažādiem finanšu instrumentiem.

Kā ziņots, lai novērstu Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets otrdien, 17.martā, atbalstīja virkni priekšlikumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.

Tāpat tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā.

Jau ziņots, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu.