Dārgas aviobiļetes, reisi riņķī apkārt Eiropai, palikšana aiz strīpas: atgriešanās stāsts (15)

Pāris bija plānojis atgriezties Latvijā 18.martā pēc divām Meksikā pavadītām nedēļām. Taču pēc valdības paziņojuma kļuva skaidrs, ka tas būs par vēlu. Sākās drudžaina aviobiļešu meklēšana. Madaras vīram pēc pusotras stundas ilgas gaidīšanas izdevās sazvanīt aviokompāniju Meksikā un tikt pie biļetēm līdz Madridei jau nākamajā dienā - 15.martā.

Madara tikmēr meklēja, kā no Madrides tikt uz Rīgu. "Abi ar vīru strādājam aviācijā, iekrāta pieredze arī ceļojot, tāpēc nebija šaubu par acīmredzamo - varam nepagūt, jo biļešu cenas un pieejamība mainījās zibenīgi," viņa stāsta. "Tiklīdz starpkontinentālais reiss tika samainīts, pirkām biļetes uz "airBaltic" tiešo reisu Madride-Rīga, taču nepaguvām. Biļetes izpirka, kamēr vadījām maksājuma kartes datus. Pēc vēl divu stundu meklējumiem spērām nu jau izmisuma soli - lēmām par "Air France" savienoto reisu caur Parīzi. Tas bija vienīgais variants, jo izlidot no Madrides varējām tikai pēc plkst.14.00."

Izplānotais lidojums no Meksikas uz Rīgu kopā izmaksāja 2350 eiro. Lielāko daļu no tiem - 1750 eiro - izmaksāja savienotais reiss no Madrides caur Parīzi uz Rīgu.

"Paveicās tiem, kam bija iespēja, sazvanoties ar aviokompāniju, samainīt reisus uz agrākiem datumiem," norāda Madara. Sākotnēji 18.martā plānotais lidojums no Madrides uz Rīgu bija pasūtīts "Ryanair" māsas aviokompānijā "Laudamotion", tāpēc, zinot, ka uz zemo cenu aviolīnijām šādos apstākļos paļauties nevar, nācās pirkt jaunas biļetes. 

Pēc nolaišanās Madridē sākās jaunas problēmas. Tā kā Covid-19 tobrīd Spānijā jau plosījās pilnā sparā, lidostas darbinieku skaits bija samazināts. Gatavojoties izlidošanai no Madrides uz Parīzi, tika paziņots, ka izlidošana notiks ar stundas kavēšanos.

"Zvanīju "airBaltic", kas sadarbībā ar "Air France" izpilda otro reisu no Parīzes uz Rīgu, jo biju manījusi vēl vismaz četrus latviešus," Madara atstāsta notikumus 16.marta vakarā, kad Rīgas lidostas slēgšana bija tikai dažu stundu attālumā. "Noskaidroju, ka nākamajam reisam teorētiski ir apmēram 30 minūtes, kuras varētu atļauties gaidīt, lai ielidotu LV lidostā noteiktajā laikā pirms slēgšanas. Mums pietiktu ar 15 minūtēm, lai paspētu. Pēc nolaišanās izskrējām cauri atkārtotai drošības pārbaudei, cik ātri vien iespējams. Taču darbinieki sekoja procedūrai un atteicās nodot informāciju par nu jau desmit latviešiem, kas pieskrējuši pie iekāpšanas." Trūkstošie pasažieri no savienotā reisa netika pagaidīti. Līdz ar lidmašīnas pacelšanos zuda cerība tikt uz Rīgu pirms lidostas slēgšanas.

"No vienas puses, saprotot situāciju ar robežu un lidostas slēgšanu, būtu normāli vēlēties pārdomātāku rīcību no "airBaltic" puses," saka Madara. "No otras puses - reiss bija iegādāts "Air France" mājas lapā, un viņiem ir jānodod reisa izpildītājiem informācija par pasažieriem no savienotā reisa. To, vai tas viss tika izdarīts, nezinu. Tāpat Parīzē darbinieki bija neizpratnē par skaidrojumu, ka tiek slēgta lidosta. Viņi to vienkārši nezina. Tāpēc arī nevaru spekulēt, kura ir vainīgā puse un vai tāda vispār ir. Reiss izlidoja minūti minūtē kā paredzēts."

GALERIJA: Lidostā nebijuši skati, pilnīgs tukšums no cilvēkiem un nolaidušās vairāk nekā 50 lidmašīnas

Madara sazinājās ar Latvijas vēstniecību Parīzē, kas bija gatava palīdzēt, ja būtu jāpaliek Parīzē un "Air France" nevarētu piedāvāt alternatīvu lidojumiem.

"Aiz strīpas" palikušie latvieši devās uz "Air France" informācijas centru, jo aviokompānijām šādos gadījumos ir jāatrod alternatīva, kā nogādāt pasažierus galamērķī. Nācās ilgi skaidroties, ka Rīga vairs kā galamērķis neder - jānolaižas Tallinā vai Viļņā. Iespējamais variants bija tikai viens: savienotais reiss Parīze-Minhene-Frankfurte-Viļņa. Nakts bija jāpārlaiž Minhenē.

"Aviokompānijai būtu jānodrošina arī naktsmītne, taču saspringtajā situācijā vīrs atgādināja, ka šobrīd jāņem, kas pieejams. Par papildu izmaksām domāsim, kad nonāksim mājās. Nav īstais brīdis būt izvēlīgiem," norāda Madara.

Latviešu grupā bija arī ģimene ar diviem skolas vecuma bērniem, kuriem tas, ka nakts būs jāpavada lidostā un pēc tam vēl diennakti jāpavada ceļā, bija nepatīkamāks scenārijs. Ģimenes tēvs uzņēmās noīrēt minibusu un aizvest tautiešus no Viļņas uz Rīgu, sadalot izmaksas. Pirms izbraukšanas viņi piezvanīja uz Latvijas Ārlietu ministrijas konsultatīvo tālruni, lai pārliecinātos, ka varēs šķērsot robežu ceļā no Viļņas.

Galu galā Madara ar vīru nonāca Rīgā, kur tagad atrodas paškarantīnā.

Viņa atklāj, ka pāris esot apsvēris arī palikšanu Meksikā pie vīra ģimenes. Tolaik Meksikā, kur mīt 130 miljoni cilvēku, bija vien pāris saslimšanas gadījumu ar Covid-19. "Sazinoties ar latvieti citā Meksikas pilsētā, uzzināju, ka arī tur plānots slēgt skolas, tāpēc prognozēt, kā situācija attīstītos, ir grūti," uzsver Madara. "Gala lēmumu pieņēmām, balstoties uz to, ka pirms situācijas uzlabošanās tā var kļūt vēl grūtāka. Nebijām gatavi sliktākajā gadījumā būt prom un nestrādāt divus vai vairāk mēnešu, ņemot vērā, ka aviācija ir viena no vissmagāk skartajām nozarēm."

Viņa pašizolācijas periodā nestrādās, savukārt vīram darba specifika atļauj strādāt attālināti. "Šobrīd ceram un darām visu iespējamo no mūsu puses, lai dzīve atgrieztos ierastajās sliedēs," par izolācijas periodu saka Madara. "Regulāri sazināmies ar ģimenes ārsti un ievērojam noteiktās prasības."

Madara stāsta, ka Covid-19 krīzes straujo attīstību redzēja pati savām acīm. 2.martā, dodoties uz Meksiku, viņa ar vīru vienu dienu pavadīja Madridē. Tolaik dzīve ritēja ierastajā ritmā. Taču 12 dienas vēlāk tā pati lidosta bija tukša, cilvēki staigāja sejas maskās un no skaļruņiem skanēja regulāri atgādinājumi par distances ievērošanu.

"Gribētu domāt, ka esam soli priekšā ar drošības pasākumiem. Ceram, ka arī visi, kas atgriežas tuvākajās dienās, apzinās, ka viņu tālākā rīcība vistiešākajā veidā atsauksies uz vīrusa izskaušanu pie mums! Novēlu visiem veselību, vēsu prātu un sapratni pret līdzcilvēkiem, ceļotājs vai ne, visiem ir jāpielāgojas jauniem apstākļiem, pirms atgriežamies pie ierastā!" uzsver Madara.