Covid-19 mums atgādina divas lietas - to, ka cilvēka dzīvība ir trausla kā pienene, un to, ka milzīgās kapitālisma mašinērijas uzbūvētās kāršu pilis mikroskopiska vīrusa priekšā var sabrukt dažās nedēļās.
Paliec mājās! Arī šis karš pāries
Albēra Kamī "Mēra" un Čaka Palančuka "Cīņas kluba" noskaņās man paiet šīs dienas. Mūsu glaunajām automašīnām vairs nav jēgas, jo ar tām var aizbraukt vienīgi līdz aptiekai un pārtikas veikalam. Zīmolu apģērbus varam uzvilkt, kamēr virtuvē gatavojam pusfabrikātus. Bet statuss sabiedrībā nepalīdz, ja veikalā netīšām kādam pietuvojamies tuvāk par diviem metriem. Koronavīruss nevienu nediskriminē - lai kas tu būtu un lai kur tu būtu, tu esi ievainojams. Tiešraides par aktuālajiem jaunumiem portālos un jaunumu skrollēšana sociālajos tīklos mūs vieno un vienlaikus neglābjami atsvešina.
Mana diena laikā, kad TVNET strādā no mājām, sākas kā parasti - ar mitru purniņu man sejā. Mana takšu meitenīte Aretta ir precīza kā Šveices pulkstenis un vienmēr mani modina pirms telefona zvana. Mēs abas samiegojušās šļūcam uz virtuvi, kur es gatavoju kafiju, paralēli lasot jaunākās ziņas un atbildot uz vēliem iepriekšējā vakara epastiem, bet viņa diedelē sieru.
Tikmēr ziņu cilvēki jau uzņēmuši rīta tempu un Skype tērzētavā sāk plunkšķēt ziņojumi. Ar kolēģiem saprotamies pusvārdos. Brīžam sev vien zināmos vārdu saīsinājumu virknējumos, kas cilvēkam no malas varētu šķist dīvaini. "Otrd tiešr no MK. Laizam laivu? Mhm.Ok." Nu apmēram tā. Tas nozīmē, ka no Ministru kabineta būs tiešraide. Mums ar kolēģiem šī nav nedz pirmā, nedz noteikti ne pēdējā ārkārtas situācija. Zolitūdes traģēdija, kad diennakti bez atelpas informējām par jaunākajiem notikumiem, terorakti visdažādākajās pasaules vietās, degošā Rīgas pils un vēlēšanas. Un pārgurums atlikts uz vēlāku, jo tam nav laika šodien, tā vietā - tīrs adrenalīns, kā 100% spirts. Tas dzen uz priekšu un neļauj atvilkt elpu pat tad, kad pēc maiņas pienāktos pelnīta atpūta. Kā ugunsdzēsējiem. Ar saviem kolēģiem es esmu bijusi ierakumos neskaitāmos karos. Un, kā visos karos, mēs zinām, ka arī šis pāries.
Lūk, mani izdzīvošanas likumi kara laika brīvajiem brīžiem:
Pārlasīšu vecas un lasīšu jaunas grāmatas
Strādājot medijā, dzīve ir strauja, ikdienā nākas caur sevi destilēt milzīgu informācijas apjomu, tāpēc lasīšanai brīvajā laikā vietas neatliek. Tagad, kad kultūras dzīve visā Eiropā apstājusies, var no grāmatu plaukta izvilkt vecās, mīļās grāmatas, kā Vitusa B. Drešera "Izdzīvošanas likums" un Ingmara Bergmana "Laterna magica", pie kurām atgriežos dažādos dzīves periodos, kā arī beidzot pieķerties jaunām. Pēdējā komandējuma laikā Barselonā iegādājos veselu kaudzi jaunu grāmatu Edward S. Herman & Noam Chomsky Manufacturing Consent, Gabriel Garcia Marquez Of Love and Other Demons, Chuck Palahniuk Survivor -, nu beidzot varēšu tās sākt lasīt.
Iemācīšu sunim nēsāt saulesbrilles
Nē, tā nav muļķīga iegriba vai modes kliedziens. Manai takšu meitenītei ir iedzimta acu slimība – acis ir jutīgas pret saules gaismu, tāpēc pēc iespējas jācenšas no tās izvairīties. Ja neievēro piesardzību, sunītei draud aklums. Savas jūras pastaigas vasarās esam aizstājušas ar ēnainākām vietām - mežiem. Taču Aretta dievina jūru un sauli, tāpēc nācās iegādāties vetārsta ieteiktās saulesbrilles, kuras pasūtīju no ASV. Tomēr, kā jau taksis, Aretta atsakās tās valkāt, tam nepieciešami ilgstoši un neatlaidīgi treniņi, tagad man būs laiks to izdarīt, un varbūt jau šovasar atkal varēsim staigāt gar jūru.
Rīkošu virtuālās mājas ballītes
Lai satraucošo ziņu jūra mūsos neatmodinātu trauksmi, svarīgi saglabāt kontaktus ar citiem cilvēkiem. Sarunas līdz vēlai naktij un kopīga vīna malkošana Skype nav ne ar ko sliktāka par satikšanos klātienē. Arī mani draugi, kas atrodas citās valstīs – Spānijā, ASV, Argentīnā, Francijā - šobrīd spiesti dienas pavadīt pašizolācijā, tāpēc mums visiem ir laiks kādai garākai sarunai un savstarpējiem ieteikumiem no sērijas "kā nekļūt resnam, strādājot no mājām", lai ar smiekliem atvairītu spriedzi.
Plānošu nākotnes ceļojumus
Vīrusa epidēmija nevilksies mūžīgi, tāpēc svarīgi domāt, ko darīsim tad, kad tā beigsies. Brīvajos brīžos, kas jāpavada mājās, plānošu ceļojumus, kurus šobrīd nācies atlikt. Jau sen gatavojos apskatīt Brazīliju, gribas atgriezties Kalifornijā, tāpat jāapciemo draudzene Spānijā, ar kuru kopā jau kaļam plānus. Svarīgi neiekapsulēties tagadnē, kas neliekas pārāk gaiša, un domāt par laiku, kad vairs nedzīvosim Covid-19 ēnā.
Izkāpšu no komforta zonas un ķeršos pie ēdiena gatavošanas
Esmu neglābjama katastrofa pavārmākslas jomā. Gatavošana man vienmēr sagādājusi mocības un daudz zemē nomesta laika. Tas gan neattur mani no dažādu kārdinošu recepšu pētīšanas internetā. Saprotu, ka arī pašizolācijas apstākļos vajag mēģināt izkāpt ārpus savas komforta zonas, tāpēc mēģināšu sameklēt un pagatavot kādu Austrumu virtuves ēdienu, kas man ļoti garšo. Ceru, ka neuzspridzināšu virtuvi.