Itālijas mācības pārējai pasaulei (25)

Kad Itālijā bija nedaudz vairāk nekā 400 inficēto un nāves gadījumi sasniedza divciparu skaitli, valdošās Demokrātiskās partijas līderis Nikolā Cingareti publicēja foto, saskandinot "aperitīva glāzes Milānā", un aicināja iedzīvotājus "nemainīt savus ieradumus".

Tas bija 27.februārī. Nepagāja pat desmit dienas, kad saslimšanas gadījumu skaits pietuvojās 6000, bet miruši bija jau 233 cilvēki. Cingareti paziņoja, ka arī viņš ir inficējies.

Kādi ir Covid-19 simptomi?

Ieteikumi rīcībai COVID-19 infekcijas slimnieka ģimenes locekļiem

Darbs attālināti. Kā to vislabāk organizēt

Līdz šim Itālijā konstatēti ap 54 000 saslimšanas gadījumu. Dzīvību zaudējuši ap 5500 cilvēkiem. Inficēšanās gadījumu skaits turpina pieaugt, un vairāk nekā puse nāves gadījumu fiksēti pēdējās nedēļas laikā. Itālija ir apsteigusi Ķīnu, kļūstot par valsti ar vislielāko no Covid-19 mirušo cilvēku skaitu.

Kopš tā laika Itālijā pieņemti stingri ierobežojumi, taču valsts pieredze kalpo kā brīdinājums citām valstīm, kur sākušās lielas vīrusa epidēmijas. Itālijas valdība nokavēja vairākas iespējas ātri ierobežot vīrusa izplatību, cenšoties respektēt individuālās brīvības un nenodarīt pārāk lielu kaitējumu ekonomikai. Itālijas sākotnējie izolēšanās mēģinājumi - vispirms daži ciemi, tad reģioni un visbeidzot visa valsts - atpalika no vīrusa nāvīgās trajektorijas.

Agrīnajā uzliesmojuma periodā, kura laikā izlēmīga rīcība būtu palīdzējusi efektīvāk iegrožot vīrusa izplatību, Itālijas amatpersonas neuztvēra draudus nopietni un vilcinājās ar lēmumiem, radot iedzīvotājos nepamatotu drošības sajūtu. Pat tad, kad tika ieviesti pašizolācijas noteikumi, tajos bija daudz "caurumu" un itāļi tos mēdza ignorēt.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) valdes loceklis, Itālijas Veselības ministrijas valdes loceklis Valters Rikardi norāda, ka Itālijai būtu vajadzējis ieviest ierobežojumus desmit dienas agrāk, nekā tas tika izdarīts.

"Šeit nekas tāds nevar notikt"

Covid-19 gadījumā desmit dienas ir vesela mūžība. 21.janvārī Itālijas kultūras un tūrisma ministrs uzņēma Ķīnas delegāciju pasākumā Romā, lai ar koncertu nosvinētu Itālijas-Ķīnas tūrisma sadarbības programmas gada jubileju. Bijušais Itālijas Ekonomikas ministrijas darbinieks Ķīnas jautājumos Mišele Gerači stāsta, ka esot svinējis ar pārējiem kolēģiem, bet vienlaikus izjutis bažas.

"Vai esam droši, ka tā ir laba ideja?" viņš esot jautājis kolēģiem. "Vai mums tagad būtu šeit jābūt?"

Ar tagadējo pieredzi viņi noteikti būtu atbildējuši ar "nē".

Itālijas Veselības ministrijas darbiniece Sandra Kampa saka - ja varētu atgriezties pagātnē, viņa būtu nekavējoties visu slēgusi. Taču tolaik nepieciešamība to darīt nebija tik labi redzama. Visa politiskā spektra pārstāvji bija noraizējušies par ekonomiku un negribēja samierināties ar savu bezspēcību vīrusa priekšā. 

Un Itālija tobrīd raudzījās uz Ķīnā notiekošo nevis kā uz brīdinājumu, bet gan "zinātniskās fantastikas filmu, kurai ar mums nav nekāda sakara", noskaņojumu raksturo Kampa. Un, kad vīruss savā pārņēma Eiropu, "uz mums tagad skatās tieši tāpat kā mēs uz Ķīnu".

Taču dažas amatpersonas jau janvārī aicināja premjerministru Džuzepi Konti noteikt karantīnu skolēniem, kuri Itālijas skolās atgriezās pēc Ķīnā aizvadītām brīvdienām. Daudzi nāca no ķīniešu imigrantu ģimenēm. Priekšlikums izpelnījās kritiku kā populisms un panikas sēšana. Konte priekšlikumu noraidīja un sacīja, ka paļaujoties uz izglītības un veselības amatpersonām, kuras neko tādu neieteica.

Taču 30.janvārī Konte apturēja pasažieru lidojumus uz un no Ķīnas. Turpmākā mēneša laikā Itālija ātri atbildēja uz vīrusa draudiem. Divi saslimuši ķīniešu tūristi un viens itālis, kurš atgriezās no Ķīnas, tika ārstēti prominentā infekcijas slimību centrā Romā. 

"Pirmais pacients", kurš inficēja daudzus cilvēkus

18.februārī Lombardijas Lodi provinces ciemā Kodonjo ar smagiem gripas simptomiem nonāca 38 gadus vecs vīrietis. Viņš tika nosūtīts mājās bez hospitalizācijas. Sākumā pacients nekādas aizdomas neradīja. Taču viņa veselības stāvoklis pasliktinājās, un jau pēc dažām stundām viņu tomēr nācās ievietot slimnīcas vispārējās uzņemšanas nodaļā. 20.februārī pacientu pārvietoja uz intensīvās terapijas nodaļu, kur viņam konstatēja saslimšanu ar Covid-19.

"Pirmais pacients" pirms nonākšanas slimnīcā bija aizvadījis rosības pilnu mēnesi. Viņš apmeklēja vismaz trīs vakariņas, spēlēja futbolu un trenējās kopā ar citiem skriešanas entuziastiem. Visu šo laiku viņš varēja inficēt citus cilvēkus, kaut arī pašam vēl nebija attīstījušies smagi simptomi.

Rikardi norāda, ka Itālijai nepaveicās - blīvi apdzīvotā un dinamiskā vidē bija uzradies "superaplipinātājs", kurš turklāt divas reizes pabija slimnīcā. Viņš inficēja simtiem cilvēku, tai skaitā ārstus un medmāsas.

"Viņš bija neticami aktīvs," norāda Rikardi.

Taču "pirmajam pacientam" nebija nekāda sakara ar Ķīnu. Eksperti uzskata, ka viņu inficēja kāds cits eiropietis. Tas nozīmē, ka Itālijā nebija skaidri zināma infekcijas sākuma punkta, kas būtu palīdzējis vīrusa izplatības savaldīšanā.

Līdz "pirmā pacienta" identificēšanai vīruss pa Itāliju bija klīdis nedēļām ilgi, uzskata eksperti. Viens otru inficēja cilvēki, kuriem vai nu nebija simptomu, vai arī tie tika uzskatīti par gripu.

Vīruss izplatījās Lombardijā - Itālijas reģionā, kas visaktīvāk tirgojas ar Ķīnu.  Tur atrodas Milāna, kas ir reģiona kulturāli daudzveidīgākā un visvairāk uz biznesu orientētā Itālijas pilsēta.

"Tas, ko mēs dēvējam par "pirmo pacientu", iespējams, bija 200. pacients," norāda epidemiologs Fabricio Pregliasko.

23.februārī zināmo inficēšanās gadījumu skaits pieauga līdz 130. Itālija noteica karantīnu 11 ciemos, kurus apsargāja policija un bruņotie spēki. Venēcijas karnevāla noslēgums tika atcelts. Lombardijā slēdza skolas, muzejus un kinoteātrus. Milānas iedzīvotāji sāka drūzmēties pārtikas veikalos.

Konte uzteica Itālijas stingro reakciju uz vīrusa izplatību, bet vienlaikus arī augstos inficēšanās gadījumu rādītājus piedēvēja Lombardijas aktīvajai testēšanas politikai. Viņa vēstījumu varēja tulkot kā "nav jau tik traki".

Nākamajā dienā inficēšanās gadījumu skaits pārsniedza 200, septiņi cilvēki bija miruši un strauji kritās akciju cenas. Konte vainoja Kodonjo slimnīcu, ka tā pieļāva vīrusa izplatību. Viņš arī aizrādīja Lombardijai un Veneto reģionam, ka tie novirzoties no globālajām vadlīnijām un testējot arī tos cilvēkus, kuriem nekādu simptomu nav.

25.februārī, kad rādītāji palielinājās līdz 309 inficētajiem un 11 mirušajiem, Konte paziņoja: "Itālija ir droša valsts, visdrīzāk drošāka par daudzām citām."

Konte pagājušonedēļ piekrita rakstiski atbildēt uz "The New York Times" jautājumiem, taču, saņēmis lūgumu komentēt savus iepriekšējos izteikumus, viņš no intervijas tomēr atteicās.

Pretrunīgi signāli mulsina sabiedrību

Politiķu izteikumi un ieraksti sociālajos tīklos mulsināja sabiedrību. Cingareti publiskoja savu aperitīva fotogrāfiju, un tajā pašā dienā bijušais populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) politiķis Luidži di Maio sasauca preses konferenci par "infodēmiju", kas izplatoties vienlaicīgi ar epidēmiju. Viņš nopēla mediju ziņas par inficēšanās draudiem, norādot, ka tikai "0,089 procenti" Itālijas iedzīvotāju atrodas karantīnā.

Milānas mērs Džuzepe Sala sāka "Milāna neapstājas" kampaņu, un no jauna durvis vēra slavenā Milānas katedrāle. Cilvēki devās baudīt dzīvi.

Tikmēr Milānas reģionālās valdības mītnes sestajā stāvā Lombardijas intensīvās terapijas nodaļu koordinators Džakomo Graselli vēroja inficēšanās gadījumu pieaugumu un saprata - ja tā turpināsies, visus slimniekus nebūs iespējams aprūpēt.

Vienā no veselības nozares sanāksmēm ar politiķiem viņš vērsa Lombardijas prezidenta Atilio Fontanas uzmanību uz augošajiem skaitļiem. Epidemiologs rādīja līknes, kas attēloja iespējamos nākotnes scenārijus. Reģiona respektablajai veselības aprūpes sistēmai tuvojās katastrofa.

"Mums jādara vairāk," sacīja Graselli, un Fontana tam piekrita. Pretrunīgie signāli no Romas itāļiem radīja pārliecību, ka "tas tāds joks vien ir, un viņi turpināja dzīvot kā līdz šim", viņš norāda.

Fontana uzsver, ka videokonferencēs ar premjeru un citu reģionu prezidentiem esot prasījis ieviest nacionāla līmeņa ierobežojumus un argumentējis, ka infekcijas straujā izplatība draud novest pie veselības aprūpes sistēmas sabrukuma valsts ziemeļos. Viņa prasības vairākkārtīgi esot tikušas noraidītas.

"Viņi bija pārliecināti, ka situācija nav tik nopietna, un negribēja pārāk iedragāt ekonomiku," saka Fontana.

Itālijas valdība sāka sniegt pirmo ekonomisko palīdzību, kam vēl sekoja lēmums novirzīt šādiem pasākumiem 25 miljardus eiro. Taču sabiedrība joprojām bija sašķelta tajos, kuri uztvēra draudus nopietni, un tajos, kuri turpināja ierasto dzīvi.

Ap šo laiku valdība uzzināja, ka Vo ciemā notikušajam uzliesmojumam Veneto reģionā nav epidemioloģiskas saiknes ar uzliesmojumu Kodonjo, norāda Kampa. Premjers apspriedās ar veselības ministru, un tika pieņemts lēmums noteikt stingrus ierobežojumus Itālijas ziemeļos, kas ir valsts ekonomiskais "motors". Par to tika paziņots 8.martā, kad Covid-19 bija konstatēts 7375 cilvēkiem, bet miruši bija jau 366.

Kontes paziņojums tika nopludināts iepriekšējā vakarā. Daudzi Milānas iedzīvotāji drūzmējās dzelzceļa stacijās, mēģinot pamest reģionu. Domājams, ka tas vainojams pie vēlākā inficēšanās viļņa valsts dienvidos. Tomēr, neskatoties uz to, vairumam itāļu joprojām nebija skaidrības par ierobežojumu nopietnību. Iekšlietu ministrija izdeva sertifikātus, kas iedzīvotājiem ļāva no karantīnas zonas izceļot darba, veselības apsvērumu vai citu iemeslu dēļ. Dažu reģionu valdības lika iebraucējiem no šīm zonām ievērot karantīnu, citi ne.

Lombardijā noteiktie ierobežojumi būtībā arī atcēla Kodonjo un citos ciemos pirms tam noteiktās "sarkanās zonas". To robežas vairs neapsargāja policija. Cilvēki varēja brīvi pārvietoties. Vietējie mēri sūdzējās, ka visas pieciestās neērtības nu esot vējā.

9.martā, kad inficēšanās gadījumu skaits pārsniedza 9000 un nāves gadījumi sasniedza 463, Konte izsludināja karantīnu visā valstī. Taču bija jau par vēlu, uzskata eksperti.

Vietējie eksperimenti

Itālija joprojām maksā par zinātnieku un politiķu komunikācijas kļūmēm agrīnajā vīrusa izplatības posmā. Itālijā sestdien tika fiksēts līdz šim lielākais nāves gadījumu skaits vienā dienā - 793.

Vairums Covid-19 slimnieku inficējās posmā, kad valdība sūtīja pretrunīgus signālus par situācijas nopietnību.

Reģionālie līderi Itālijas ziemeļos uzskata, ka valdībai vajadzētu noteikt vēl stingrākus ierobežojumus. Fontana piektdien sūdzējās, ka ar valdības nosūtītajiem 114 karavīriem esot par maz un vajadzētu vismaz tūkstoti. Sestdien viņš slēdza valdības iestādes, būvlaukumus un aizliedza skriešanu. Viņš intervijā izteicās, ka valdībai jābeidz muļķoties. 

"Es domāju, ka tad, ja mēs pašā sākumā būtu visu slēguši uz divām nedēļām, tad tagad svinētu uzvaru," uzskata Lombardijas prezidents Fontana.

Viņam piekrīt arī Veneto prezidents Luka Zaia, kurš mudina Romu ieviest "drastiskāku izolēšanos", kas ietvertu visu veikalu slēgšanu un visu publisko aktivitāšu aizliegšanu, izņemot vienīgi ceļu uz darbu.

"Pastaigas ir jāaizliedz," viņš uzskata.

Kamēr Itālijā pieaug saslimšanas gadījumu skaits, Veneto reģionā esošajā Vo ciemā, kas karantīnā nonāca viens no pirmajiem, izdevies ievērojami ierobežot slimības izplatīšanos. Daži eksperti Vo panākumus piedēvē striktajiem karantīnas noteikumiem, kas tur sākās agrāk nekā citur. Taču Zaia lika veikt testus visiem apmēram 3000 ciema iedzīvotājiem, kas bija pretrunā ar starptautiskajām un nacionālajām rekomendācijām. Itālijas valdība uzskata, ka testēšana tad, ja cilvēkam nav nekādu simptomu, ir lieka izšķērdība.

"Tas vismaz palēnina vīrusa izplatīšanos. Un tas ļauj slimnīcām uzelpot," norāda Zaia. Testēšana ļāva identificēt asimptomātiskos Covid-19 slimniekus, kuri var inficēt citus.

Liels vienlaicīgu saslimšanas gadījumu skaits pārslogo mediķus un neļauj aprūpēt visus slimniekus. Sliktākajā gadījumā tas var novest pie nacionāla mēroga veselības aprūpes katastrofas.