Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Dīkstāves pabalstus plāno sākt maksāt jau šonedēļ (6)

Krišjānis Kariņš
Krišjānis Kariņš Foto: Ieva Leiniša/LETA

Dīkstāves pabalstus nodarbinātajiem, kuru uzņēmumus skārusi Covid-19 pandēmija, plānots sākt izmaksāt jau šonedēļ, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka rīt valdībā tiks uzklausīta informācija par to, kā sokas ar dīkstāves programmas izstrādi.

"Šonedēļ plānotas pirmās izmaksas saistībā ar šo programmu," pavēstīja premjers, uzsverot ka, iespējams, rīt būs arī ierosinājumi, kā paplašināt krīzes skarto nozaru loku.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sacīja, ka ar katru dienu bezdarbnieku rindas palielinās. Lai saglabātu darbiniekus un darba vietas, nepieciešams, lai uzņēmēji pēc iespējas ātrāk varētu piedāvāt dīkstāves pabalstu.

Premjers akcentēja, ka tiek aktīvi strādāts pie jautājumiem, kas skar ekonomikas un uzņēmējdarbības atbalstu Covid-19 pandēmijas apstākļos, diskutējot par to, kādas nozares vēl varētu tikt iekļautas atbalstāmo lokā. Vienlaikus Kariņš norādīja, ka īpaši atbalstāmo Covid-19 pandēmijas skarto nozaru loks varētu tikt papildināts. 

"Rīt no rīta Ekonomikas ministrija varbūt ierosinās vēl kādu nozari," teica politiķis, gan norādot, ka pagaidām viņam neesot konkrētas informācijas par to.

Kā vēstīts, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš paziņoja, ka valsts atbalsts jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai sasniedzis vairāk nekā divus miljardus eiro.

Valdībā atbalstītais priekšlikums par dīkstāves pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij izmaksās no 60 miljoniem eiro līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt atbalstāmo nozaru loku.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir mudinājusi valdību palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu līdz 12 mēnešiem, tostarp palielinot tā apmēru.

LBAS uzskata, ka tās ir minimālas prasības visu darba ņēmēju vārdā, jo 2019.gadā, veicot grozījumus likumā, tika samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums, kā arī pabalsta apmērs, prognozējot 12,1 miljonu eiro lielu ietaupījumu. Organizācijas ieskatā, šāds ietaupījums nav būtisks salīdzinājumā ar valdības gatavību atvēlēt situācijas stabilizēšanai divus miljardus eiro.

Kā vēstīts, Saeima lēma, ka Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro.

Pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" NVA vadītāja Evita Simsone atzina, ka brīdī, kad Latvijā izsludināts ārkārtējais stāvoklis un NVA klātienē klientus neapkalpo, tie tiks gaidīti pēc 14.aprīļa, kad atlaistajiem varētu tikt piedāvāti aģentūras pakalpojumi.

Svarīgākais
Uz augšu