TVNET aicina ⟩ Būsim vienoti un paliksim mājās! "Egoistes" redaktore Gerda Pulkstene

Krīze un darbs atkal ir ne tikai darbs. Nedrīkst aizmirst īsos randiņus pie kafijas automāta.

TVNET strādāju jau vairāk nekā desmit gadus, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai spētu novērtēt, kas tev dzīvē ir tavs darbs. Jā, žurnālistu darbs nereti ir nežēlīgs un, iespējams, padedzina tevi, bet, ja atskatos, cik man tas ir palīdzējis dažādos dzīves krīzes brīžos... Arī tagad, kad apkārt ir neziņa un galvā plosās dažādas domas, tieši darbs ir tas, kas mani disciplinē un emocijas satur rāmjos. Kaut vai šobrīd - turpinot dzīvoties Rundāles pilī, rakstot par hercogu privāto dzīvi, kas ļauj uz brīdi atslēgties no tā, kas notiek ziņās... 

Šajās dienās arī ļoti cenšos Skype ar kolēģiem parunāties ne tikai par darbu, jo man ir būtiski pajautāt: kā tev iet... kā jūties pats un tavi tuvinieki... ko galu galā dari, kā bērns iejutās skolā... Ja brīdī, kad “zeme deg Covid jaunākajā statistikā”, vienīgais, ko vari darīt, ir kolēģi lieki netraucēt, atceries, ka pienāks brīdis, kad vari viņu uzklausīt, uzmundrināt. Ja pienest kafiju vai siltas pusdienas nespēj, vismaz ielej balzamu dvēselē, paslavējot viņu par izdarīto.

Mēs esam komanda, kas strādā vienam mērķim, tāpēc šī brīža situācija ir īsts pārbaudījums mums visiem.

Ļoti pietrūkst sajūtas, ka līdzās aizvien ir tavs pārinieks, kurš labprāt tev pie kafijas automāta izmet kādu melno joku vai ar sapratni uzliek roku uz pleca, sakot, ka viss būs labi. Ir jāturpina uzturēt kontaktu ar savējiem, kuri šobrīd atrodas kur nu kurš. Puzle ir jātur kopā, lai pēc šīs ķēpas mēs būtu vēl labāki un stiprāki, nevis nikni viens uz otru un, kas būtu trakākais, paspējuši atsvešināties.

Piedzīvot vēlreiz skolas dzīvi mājās 

Jā, kā tad es pati dzīvoju ikdienā? Lielākais pārbaudījums pēc darba vides maiņas laikam ir manas mazās svilpastes attālināto mācību sākšana. Ja godīgi, likās, kas tur – lai sēž un mācās, tomēr bija jāatvēl daļa savas darba dienas šim procesam. Nu ko, izbūrāmies cauri, un nu jau tā lieta ir aizgājusi. Gribas jau to degunu bāzt un labot, bet tad situ pa pirkstiem – galu galā mums katrai sava darba diena un savs režīms. Noteikti! Vecāki, radiet dienas plānu no celšanās līdz pat gulētiešanai – skola, brīvais laiks, pastaigas utt. Tas ne tikai bērnam viesīs mieru, bet arī vecākiem būs mazāks haoss un īpaši iecirtīgajiem tīņiem varat demonstratīvi ar pirkstu norādīt uz šo dienas plānu. Rit tik pirmās nedēļas, bet jau tagad gribu aplaudēt ne vien mediķiem, bet arī skolotājiem – paldies par jūsu ieguldīto darbu, jo šāda programma ārkārtas situācijām gan jau nestāv sagatavota noputējušos vākos. Pirmais elektroniskais pārbaudes darbs matemātikā tika paveikts godam, pa logu redzamais koks uzzīmēts diezgan reālistiski, un arī fizkultūra omes ābeļdārzā noritēja ar koši sarkaniem vaigiem.

Paliec mājās = paliec dabā

Tā kā vēl brīžam skola iejaucas tavā darba ritmā, nereti sanāk aizkavēties pie datora vakaros, lai sagatavotu materiālus rītdienai, bet ir jācenšas balansēt. Ja zini, ka vakarā rakstīsi vai tulkosi, paņem stundiņu pusdienlaikā un izej dabā. Protams, dari to atbildīgi, neapdraudot nevienu citu, ar 2 metru distanci. Daba šobrīd ir mana lielākā spēka devēja un iedvesmotāja.

Nav dienas, kad neesmu ar dabu. Vai ļauju jūrai izdancoties man matos, kamēr mans skatiens aizplūst tālajā horizontā, kur tev neviens neliks palikt četrās sienās, vai ieķeros pavasarim elkonī un dodos mežā meklēt vizbulīšu podziņas sūnās, vai aiztaisu acis un paklausos, kā meža upīte burbuļo. Esmu pamanījusi, ka pati mainos – redzu daudz vairāk dabā nekā pirms tam. Pievēršu uzmanību sīkumiem. Galu galā priecājos par tiem. Lielpilsētas pelēko mūru vietā tagad skatos augstu priežu galos, bet izplūdes gāzēm bagāto centra krustojumu ikdienā man ir nomainījis jūras plašums, un katru dienu tam ir cits raksturs. Starp citu, japāņu zinātnieki ir pierādījuši, ka pastaiga mežā vairo limfocītus, kam ir izšķirīga nozīme imunitātē, bet skujās esošie terpēni samazina stresa līmeni asinīs. 

Jā, un liec aiz auss, ka šajās dienās daba atkopjas no cilvēka, un es tam svēti ticu, tāpēc, ja dodies dabā, ieliec kabatā maisiņu. Patiešām priecīgi ap sirdi, kad, sakot jūrai - atā līdz rītam!, esi mežu vai pludmali padarījis tīrāku. Tikai atceries, ja sastopi ceļā ko skaisti baltu un pūkainu – esi atbildīgs un netuvojies, arī roņiem ir jāizolējas no mums!

Neaizmirsti sevi, savējos un priecājies par sīkumiem

Laikam šā laika simboliskākais foto ir šis, kur ar meitu stāvam pie loga epidēmijas sākumā (17.03.) savā vārdadienā un mums dāvanas un ziedus draugi padod pa logu auklā iesietā groziņā.

Nu vai nav sirdssilti? Neatcelt svētkus, liekot mums visiem kļūt radošākiem? Mēs redzējām un sajutām ko var, ja to patiešām vēlas - iepriecināt otru!

Jā, mums šobrīd nav ērti, mums pietrūkst ērto lielveikalu, spogulī kāds sauc pēc skaistumkopšanas salona, atceltais atvaļinājuma ceļojums aizvien ber sāli uz brūcēm.

Bet neļauj prātam turēt sevī tikai šo informāciju, ka viss ir slikti šobrīd.

Liec pretī labo!

• Tu kā nekad esi kopā ar saviem tuvajiem. Ja neesi, tu vari sazvanīties online kaut ik mīļu brīdi un redzēt, ko dara viņi.
• Tu izmēģini dažādas jaunas receptes (bet uzmanīgi gan ar našķēšanos).
• Tu atklāj jaunas online iespējas pavingrot, paelpot un pameditēt.
• Grāmatas, kuras gaidīja rindā, beidzot ir tikušas tavās rokās.
• Palutini sevi ar smaržīgu vannu, kaut vien pēdiņām, kuras ikdienā noskrējušās. Iemācies sejas pašmasāžu vai pamasē tuvinieka saspringtos plecus. Atrodi laiku uzlikt dabīgu sejas masku no omītes pūra lādes.
• Ik dienu pin meitai kādas jaunas, trakas frizūras vai ar dēlu izgudro, kurā mājas stūrī šodien taps bunkurs.
• Kādu vakaru sapucējies tāpat vien un klausies bezmaksas operu vai skaties teātra izrādes mājās. Rīko randiņus mājās.
• Sporto dārzā, veicot pavasara darbus, ierīko uz palodzes mazdārziņu.
• Velti vairāk laika savam uzticamajam draugam. Nu kaut vien apskaties uz dīkdieni kaķi, kurš jau tagad izbauda iespēju tev, apakšīrniekam, pieglausties biežāk.

Un atceramies - kad šis viss beigsies, un es atkal atkārtošos, jo mani tiešām iedvesmo Danilāns - mēs tā būsim visi noilgojušies pēc otra pieskārieniem un glāstiem, ka kontaktēsimies biežāk un mīļāk. Nu jācer, ka jau tagad TAS notiek biežāk nekā ierasts! Bet to jau pēc deviņiem mēnešiem tik redzēsim.

Esmu pateicīga, ka man šobrīd ne vien ir iespēja turpināt strādāt gandrīz kā līdz šim, bet vispār ir darbs. Tāpēc mums, visiem TVNET kolēģiem, šobrīd ir misija darboties pēc labākās sirdsapziņas, lai informētu sabiedrību un arī ļautu sabiedrībai atbrīvot saspringto prātu un nervus ar lasāmvielu dvēselei un arī pozitīvai izklaidei #paliecmājās.

Tagad kā komanda, lai gan fiziski esam šķirta, kas patiešām ir sarežģīti un izrādījās grūtāk, nekā likās sākumā, mēs savā ziņā esam vienoti, un tas noteikti mūs visus kopā un individuāli darīs stiprākus!

Lasi, kā mājās paliek un strādā TVNET kolēģi!